Pašvaldībām neizpratne par “drošo skolu” kritērijiem

1 komentārs

Jau otro nedēļu novadi, kuros Covid-19 saslimstības rādītājs nepārsniedz 220, drīkst atsākt klātienes mācības sākumskolās. Šonedēļ atbilstošas kritērijiem bija 22 pašvaldības, bet nākamnedēļ šādu novadu skaits sarucis līdz 19.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētajā sarakstā gan redzams, ka pašvaldību, kuras atbilst “drošo skolu” kritērijiem, ir vairāk, taču mācīties klātienē bērni tomēr nevarēs.

Pašvaldību sarakstu, kuras nākamnedēļ drīkst turpināt vai atsākt klātienes mācības 1.-4. klasēm, SPKC publicē katru trešdienu. Viens no galvenajiem kritērijiem, lai iekļūtu “drošo skolu” sarakstā – lai kumulatīvās saslimstības rādītājs novadā nepārsniedz 220 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Šonedēļ zaļajā krāsa iekrāsojās, līdz ar to mācības klātienē varēs aizvadīt 19 novados. Vislabākā situācijā Alsungā, kur nav saslimis neviens pats iedzīvotājs. Uz robežas – Mērsraga novads, kur kumulatīvā saslimstībā trešdien bija 213.

Tai pat laikā aiz strīpas palicis Talsu novads ar saslimstības rādītāju 208, kā arī Baltinavas un Engures pašvaldības, kur inficēšanās indekss ir 211. Tātad šajos trijos novados saslimstība ir pat zemāka par it kā drošo Mērsragu.

Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (NA) norāda: “Jā, mūs tas izbrīnīja, bet skatījos arī 24. februāra datus, tur arī Sigulda ar tādiem pašiem 211 bija iekļauta. Bet tas ir diezgan sarežģīti. Tas cipars visu laiku balansē uz to robežu. Tā robežšķirtne 200 un 220 ir ļoti maza. Pie 16 slimajiem mēs nevaram, bet pie 14 jau atkal varam.”

Par neiekļaušanu “drošo skolu” sarakstā jautājumi arī Talsu un Baltinavas novadam.

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore (“Mēs – Baltinavai”) saka: “Mēs arī paši runājām, kas par lietu, bet sakarā ar to, ka mums tepat blakus kaimiņu novados – Balvu un Viļakas – ir diezgan smagi rādītāji un ir atklāts arī tas britu paveids Balvos, sakarā droši vien ar to.”

Savukārt Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone (NA) norāda: “Mēs arī šorīt runājām, jo mums ir operatīvās sanāksmes katru pārdienu. Izglītības pārvaldes vadītājs arī mēģināja sazināties ar SPKC, jo, protams, arī iedzīvotājiem ir šādi jautājumi, kāpēc tā? Bet viņi nekomentēja šo lietu.”

TV3 Ziņām SPKC skaidro, eksperti lēmumā balstās ne tikai uz kumulatīvo skaitli. Svarīgi arī, kur novadā inficēšanās izplatījusies. Tādēļ tiešām var būt tā, ka ar vienādu saslimstības rādītāju, kāda pašvaldība drīkst mācīties klātienē, kamēr citai tas liegts.

SPKC pārstāve Ilze Arāja skaidro: “Vērtējam katras pašvaldības saslimstības struktūru. Kādi ir šie riska objekti, kas ir par iemeslu saslimstībai. Vai tas ir saistīts ar izglītības iestādi, vai tas ir kāds uzliesmojums darbavietā, vai tas ir sociālās aprūpes centrs.”

Turklāt SPKC speciālisti ņem vērā arī dinamiku. Par drošākiem uzskata tos novadus, kuros ir lēns inficēto skaita pieaugums, nevis straujš kritums.

“Skatoties, piemēram, par Talsiem vai Enguri, mēs redzam, ka saslimstība samazinās, situācija iet stabilizācijas līmenī, bet jāskatās vēl viena nedēļa, vai atkal nebūs pieauguma,” saka Arāja.

Tikmēr Izglītības ministrija sākusi pārrunas ar SPKC ekspertiem, lai patlaban spēkā esošos kritērijus mainītu. Piemēram, skatītos ne tikai kumulatīvo rādītāju, bet arī absolūtos saslimstības skaitļus. Tāpat nākotnē drošos novadus varētu pārskatīt ik pārnedēļu, ne katru trešdienu. Kad izmaiņas varētu notikt, zināms vēl nav.