Pastāv iespēja, ka sabiedriskajiem medijiem būs jāaiziet no reklāmas tirgus

Komentāri

Kultūras ministrija pašreiz strādā pie plāna, kā uzlabot sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldību. Iestāde pārmaiņu nepieciešamību pamato, ka pašreizējais mediju regulācijas modelis rada interešu konfliktu, proti, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vienlaikus ir mediju uzraugs un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Rezultātā plānots izveidot atsevišķu sabiedrisko mediju regulatoru un šīs raidorganizācijas vairs nepiedalītos reklāmas tirgū.

Pašlaik visus elektroniskos medijus uzrauga viena iestāde – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Kultūras ministrija vēlas to mainīt un strādā pie sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības reformas. Tas nozīmē, ka nākotnē ir paredzēts izveidot vēl vienu mediju regulatoru, kas atbildētu tikai par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Raidorganizāciju tiesiskumu uzraugošā NEPLP vienlaikus uzrauga visu nozari, bet ir arī sabiedrisko raidorganizāciju pārraugs. Tas noved pie spriedzes, ko mēs šādā veidā atrisinātu. Cits solis, kas diskusijā izskanēja, ir nepieciešamība iziet no reklāmas tirgus, kas uzlabotu mediju vidi gan sabiedriskajās, gan komercraidorganizācijās.

Kultūras ministrijai ir ambiciozs mērķis izveidot tādu mediju uzraugu, kas varētu kalpot par paraugs citām valstīm. Pašlaik izstrādāti vairāki uzmetumi, kā šis pārvaldības modelis varētu izskatīties. Lai apkopotu labākos piemērus, šim tematam veltītā konferencē savā pieredzē dalījās vairāku valstu pārstāvji. Piemēram, kaimiņos sabiedriskajos medijos reklāmu nav.

Igaunijā sabiedriskie mediji no reklāmām ieņēmumus negūst. Viss finansējums nāk no valsts budžeta. Par tā piešķiršanu ik gadu balso parlaments. Teorētiski tā var būt problēma, jo parlaments varētu šādi sabiedriskos medijus ietekmēt, bet tas nenotiek, jo šo raidorganizāciju budžets nekad nav ticis samazināts.

Sabiedrisko mediju finansējumu veido ieņēmumi no diviem nodokļiem – ienākuma un akcīzes nodokļa. Citu pieeju izvēlējusies Zviedrija, kur sabiedrisko mediju budžets mērāms miljardos. Daļu veido valsts piešķirtā nauda, bet otra daļa – iedzīvotāju līdzfinansējums. Visām mājsaimniecībām ar TV uztvērēju ir jāmaksā par licenci – 240 eiro gadā. Tā ir viena maksa par mājsaimniecību.

Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu, Latvijas Kultūras ministrija grasās sabiedriskajiem medijiem palielināt finansējumu kā kompensāciju par zaudējumiem, aizejot no reklāmas tirgus. Jaunā kārtība jāievieš līdz 2017. gadam, tāpēc konkrētus priekšlikumus prezentēs jau maijā.

Video

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā! 1

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl