Komentāri

Stāsts no nelielas apdzīvotas vietas Kurzemē – no Pelčiem. “900 sekundes” ciemojās pie zivju veterinārārstes Olgas Revinas, kas šogad nominēta Zemkopības ministrijas balvai ”Gada loms”. Ikdienā viņa uzrauga veselību zivju mazuļiem, kas tiek ielaisti Latvijas ezeros un upēs.

Brūnais angārs – zinātniskā institūta “Bior” zivjaudzētavas “Tome” Pelču filiāles galvenā ēka. Šeit vairākos baseinos tiek audzēti zivju mazuļi. Troksni rada nemitīgā caurtece, ar dabīgo ūdeni, lai zivis labāk attīstītos. Un to visu uzrauga zivkope Olga Revina.

“Esmu sertificēta veterinārārste, to profesiju izvēlējos jau 9. klasē un mērķtiecīgi gāju uz to,” viņa stāsta.

Studiju laikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē 3. kursā viņa sāka izstrādāt pētījumu par zivju parazitozi. Tas palīdzēja izšķirties par jomu, kurā turpmāk specializēties. Darbs zivjaudzētavā atnāca pats: “Esmu rīdziniece un uz Pelčiem atbraucu līdzi vīram, viņu te paaicināja strādāt un pilnīgi liktenīgi, te ir zivju audzētava.”

Mākslīgā barošana, baseinu tīrīšana, kā arī dzīvošana saspiestos apstākļos ir apstākļi, kas veicina dažādu slimību attīstību. Olgas darba pienākumos ir sekot visam līdzi un, ja nepieciešams, sākt ārstēšanu.

“Tā kā blīvums ir liels, imunitāte ir zemāka nekā dīķos un dabīgajās ūdenstilpēs audzētajām zivīm, tad tās, kas audzētas baseinos, vairāk ir pakļautas slimībām. Pieejot pie baseina, tu jau redzi: rīt šeit sākies problēma, tu redzi, kā viņas peld, kā izvietojas baseinā, kā uzņem barību vai neuzņem,” stāsta Olga.

Ievērojot labturības un veterināros pasākumus, zivju slimošanas risku iespējams būtiski samazināt. Tāpat jāseko līdzi, lai slimības neizplatītos līdz ar zivju izlaišanu dabīgajās ūdenstilpēs.

Ik gadu Pelčos tiek izaudzēti ap 200 000 zivju mazuļu, kas tiek izlaisti upēs un ezeros. “Pasliktinās ūdens kvalitāte, pazūd nārsta vietas un laši, kā Latvijai nozīmīga zivju suga – to vajag atražot, lai saglabājas,” secina zivju veterinārārste.

Pelču zivjaudzētavas pamatvirziens ir taimiņu, lašu un foreļu mazuļu audzēšana. Nesen, tiem pievienojušās arī vēdzeles. Īsi pirms došanās jaunā dzīvē, tās tiek atdalītas no līņu mazuļiem, kas plēsējiem kalpo par barību.

Vasaras izskaņa Olgai Revinai nāca ar dubultu prieku. Pirmkārt, gaidāms ģimenes pieaugums, otrkārt, ar ieguldīto darbu viņa nominēta Zemkopības ministrijas balvai ”Lielais loms”. “Es pati uzskatu, ka man vēl tik daudz kas priekšā, esmu pašā ceļa sākumā. Man bija liels pārsteigums, bet, protams – patīkams,” viņa saka.

Saņemtā atzinība Olgai kalpošot par papildu stimulu studijām doktorantūrā. Viņa pievērsusies pētījumiem par imunitātes stiprināšanu zivīm. Tas ļautu samazināt antibiotiku lietošanu un caur barības ķēdi arī nonākšanu cilvēka organismā.

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pagatavosim rozā maizītes! Recepte biešu briošmaizītēm

Pavisam vienkārša recepte gardām maizītēm, kas būs pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem to krāsas dēļ. Un tie, kuriem bietes negaršo, nesatraucieties, jo bietes receptē galvenokārt pilda krāsošanas funkciju un to garša maizītēs teju nav jūtama.

Lasi vēl