Pašinjans: Armēnija ir gatava atsākt Karabahas miera procesu

Pievienot komentāru
Pašinjans: Armēnija ir gatava atsākt Karabahas miera procesu
TASS/SCANPIX

Armēnija ir gatava atsākt miera procesu Kalnu Karabahas jautājumā, piektdien apliecināja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.

“Mēs esam uzticīgi Kalnu Karabahas konflikta mierīga noregulējuma principam un esam gatavi miera procesa atsākšanai atbilstoši EDSO Minskas grupas valstu līdzpriekšsēdētāju Ārlietu ministriju vadītāju paziņojumiem,” Erevānā piektdien Eirāzijas Ekonomiskās savienības valstu vadītāju sanāksmē sacīja premjers.

Kalnu Karabahas tauta atrodas uz “humānas katastrofas sliekšņa”, brīdināja Pašinjans.

“Notiek Azerbaidžānas-Turcijas agresija pret armēņu tautu. Kalnu Karabahas tauta nonākusi nopietna izaicinājuma priekšā. Pilsētas un apdzīvotas vietas pastāvīgi tiek pakļautas artilērijas un raķešu apšaudēm. Nodarīts nopietns kaitējums infrastruktūrai. Īpaši cietusi Stepanakerta,” sacīja premjers.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Azerbaidžānas bruņotajiem spēkiem nav izdevies sasniegt “nekādus būtiskus rezultātus”.

Kaujās piedalās ne tikai Azerbaidžānas armija, “ko vada Turcijas militārie speciālisti, bet arī Sīrijā un Lībijā Turcijas savervētie algotņi”, uzsvēra Pašinjans.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.

Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.