Komentāri

Pasaules Banka ķērusies klāt Latvijas augstskolu vērtēšanai. Zem starptautisko ekspertu lupas nokļuvušas valsts dibinātās augstskolas. Pētnieki analizē, kā tur tiek pieņemti lēmumi un ko vajadzētu uzlabot. Pētījuma rezultāti kalpošot par pamatu Eiropas naudas sadalei. Gan politiķi, gan augstskolu pārstāvji pagaidām ir atturīgi secinājumos. Pirmie ekspertu ieteikumi esot pārāk virspusēji.

Šim Pasaules Bankas pētījumam varēja pieteikties brīvprātīgi un piedalījās 7 augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Stradiņa Universitāte, Daugavpils Universitāte, Mākslas akadēmija, Vidzemes augstskola, Sporta pedagoģijas akadēmija (saraksts).

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Teju gadu pētnieki skaidroja, cik efektīvi izglītības iestādes tiek pārvaldītas, ko var optimizēt un uzlabot, kā tiek pieņemti lēmumi. Šodien ar pētījuma pirmajiem rezultātiem iepazinās Saeimas atbildīgās komisijas deputāti. Viens no galvenajiem secinājumiem – augstskolās lēmumu pieņemšanas process ir pārāk smagnējs.

“Pētnieki to atzinuši par pārāk demokrātisku. Piemēram, Latvijas Universitātē ir daudz un dažādu lēmējinstitūciju, iespējamas garas diskusijas, kas kavē ātru lēmumu pieņemšanu,” norāda Ilze Viņķele. Deputāti vērsa uzmanību, ka svarīgi augstskolās ir nodrošināt studiju kvalitāti.

“Prezentācijā vairākkārt tika pieminēts iekšēju finansiālu stimulu nepieciešamība studiju kvalitātei, kādu praktiski nav. Kādi tad būtu šie priekšlikumi, lai problēmu risinātu, jo studiju kvalitāte visai sistēmai ir pats galvenais nosacījums,” teic Raivis Dzintars.

“Viens no pīlāriem, kas mums ir jāturpina, – studentu iesaiste pētījumos. Tā var nodrošināt kvalitāti,” uzskata Izglītības ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.

Tikmēr Rektoru padomes pārstāvis vērsa uzmanību, ka pētījumā iekļautās rekomendācijas ir pārāk vispārīgas. Augstskolās gaida konkrētus ieteikumus. Izglītības ministrija kā pētījuma pasūtītāji uzsver, ka starptautiskie eksperti darbu vēl turpina un gala secinājumi kalpos par atspēriena punktu Eiropas fondu naudas sadalei starp augstskolām.

“Nauda aizies dažādiem augstskolu pārvaldības pasākumiem. Tai skaitā mācībspēku atalgojuma celšanai,” teic Kiopa.

Eiropas fondu naudai varēs pieteikties jebkura augstskola, taču naudas saņemšanā priekšrocība būs tām, kuras ieviesīs Pasaules Bankas ieteikumus. Piecu gadu laikā reformām valsts augstskolu pārvaldībā un mācībspēku ienākumu palielināšanai būs pieejami vairāk nekā 66 miljoni eiro.

Lasi vēl