Komentāri

Zemkopības ministrijas rosinātie grozījumi, kas ļautu cirst jaunākus kokus un veidot kailcirtes piejūras zonā, raisījusi lielas sabiedrības daļas neizpratni. Ministrija izmaiņas pamato ar priežu bioloģiju, savukārt vides aizstāvji pārmet, ka ministrija rūpējas tikai par ekonomiskajām interesēm. Dažu dienu laikā jau savākti ap 500 parakstu, lai nepieļautu grozījumu pieņemšanu.

Lai arī aizvadītas jau divas sanāksmes, kurās Zemkopības ministrijas, meža nozares un vides organizāciju pārstāvji mēģināja vienoties par visas puses apmierinošiem grozījumiem, kopsaucēju nav izdevies rast un katra puse paliek pie sava. Ministrija piedāvā izmaiņas divos Ministru kabineta noteikumos, kas skar koku ciršanu un mežu atjaunošanu, tikmēr dabas draugi grozījumiem iebilst.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

 

Izmaiņas noteikumos Zemkopības ministrija pamato ar nepieciešamība atjaunot priežu mežus piejūrā. “Lai priedi veiksmīgi atjaunotu, “jāizpildās” vismaz diviem nosacījumiem – saulei jāapspīd zeme un nevar būt pārāk lielo koku sakņu konkurence, t.i., vismaz pieci, septiņi metri no lielākiem kokiem. Un pašreizējie noteikumi šīs lietas nenodrošina,” saka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Otrs ministrijas ierosinājums ir samazināt cirst atļauto priežu, egļu un bērzu apkārtmēru. Dabas draugi grozījumos saredz biznesa projektu, ne rūpes par dabu, taču ministrija kategoriski noraida pārmetumu, ka domāts par ekonomisko labumu, nevis par ietekmi uz vidi.

“Tas nav īsti vietā, jo tad iznāk tā, ka rūpējamies par vidi, bet ignorējam priedes bioloģiju,” saka Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Ministrijas pamatojumu vides organizācijas raksturo kā mākslīgu – esot arī citas meža kopšanas metodes, par piemēru nosaucot Jūrmalas priežu silus, kur slaidie skujkoki aug bez kailcirtēm.

“Kailcirtes ir primitīvākais veids, kā iegūt pēc iespējas īsākā laikā lielāku koksnes apjomu un peļņu. Un tas ir pretrunā pret sabiedrības un dabas aizsardzības interesēm,” teic Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.

Dabas sargu pusē nostājusies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ja grozījumi stāsies spēkā, turpināsies mežu fragmentācija, kam sekos bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

“Jau šobrīd pēc spēkā esošiem MK noteikumiem ir iespējams ievērot šos atvērumus līdz 0,2 hektāriem. Tā netiek uzskatīta par kailcirti un tādā veidā, veicot izlases cirti, var veicināt priedes atjaunošanos,” saka VARAM pārstāve Daiga Vilkaste.

Pašlaik grozījumi vēl atrodas uz sarunu galda. Tikmēr sociālajos tīklos tiek vākti paraksti pret izmaiņām – dažādu vides organizāciju un privātpersonu sākta iniciatīva “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” mudina parakstīt petīciju. Iedzīvotāju parakstus sāka vākt nedēļas nogalē un līdz šodienai 500 cilvēki jau bija iesaistījušies. Petīciju iesniegs Ministru prezidentam.

Lasi vēl