Komentāri

Tas bija 2003. gads, kad Latvijas izglītības sistēma piedzīvoja kardinālāko pārmaiņu kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Reforma paredzēja vidusskolās ar krievu valodas plūsmu, mācības uzsākt latviešu valodā.

Pie varas tobrīd bija Eināra Repšes vadītā valdība. Izglītības ministra krēslā Kārlis Šadurskis. Skolēnu protestus organizēja Krievu skolu aizstāvības štābs, apgalvojot, ka vismaz 116 000 bērnu vecāku ir pret ministrijas ieceri pamazām atteikties no divvalodības skolās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Politiskā pretstāvēšana, kur vieniem tas bija loģisks valsts attīstības solis, bet otriem apgalvojums, ka mazākumtautību skolas tiks slēgtas, turpinājās vairāku mēnešu garumā. Ignorējot saņemto kritiku par autortiesību pārkāpumu, par krievu skolu aizstāvju himnu kļūst uz ”Pink Floyd” kompozīcijas pamatiem veidotais skaņdarbs ”Melnais Kārlis”.

Nokaitētās atmosfēras iespaidā, tobrīd valdošajām partijām gan nācās veikt piekāpšanos. Pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā tika aizstāta ar piedāvājumu, ka tie būs 60%.

Sajutuši svārstīšanos, Krievu skolu aizstāvji centās iet līdz galam, cenšoties pierunāt valsts prezidenti likumu neizsludināt. Vaira Vīķe-Freiberga nepiekāpās.

Pēc tā brīža datiem gatavību sākt mācīt valsts valodā apliecināja 131 vidusskola. Sešas bija gatavas daļēji, un tikai 12 nē. Vienlaikus, savas latviešu valodu prasmes augstākajā līmeni, par spīti, ka tām jābūt obligāti, godīgi novērtēja tikai 10% mazākumtautību skolu pedagogi.

 

Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras datiem, kopš reformas ieviešanas, valodas prasmes pilnveidojuši teju 8000 pedagogu.

Cik procenti no visiem mazākumtautību skolās strādājošajiem šobrīd ne vien ir sertifikāta īpašnieki, bet reāli zina valodu augstākajā līmenī, nav aptaujāts.

Taču atkal pie ministrijas stūres esot Kārlim Šadurskim, izglītības reformai tiek dots jauns starts.

Mācības divās valodu plūsmās jeb vienkāršoti sakot – krievu un latviešu skolās ir viens no cēloņiem, kāpēc turpmāk veidojas arī dzīve dažādās informatīvās telpās. Pārliecībai tiek piesaukti skaitļi – 22% jauniešu, kuru dzimtā valoda nav latviešu, izglītības prasmes ir vājas vai pamata līmenī.

Tādēļ pēc Šadurska domām, no līdzšinējiem 60% latviešu valodā, vidusskolās jāpāriet uz 100%.

Šadurska virzīto iniciatīvu atbalstījusī koalīcijas partijas, paredzot, ka tā jāsāk īstenot pēc trim gadiem. Tas licis sarosīties ieceres pretiniekiem, liekot lietā tos pašus argumentus, ko pirms 13 gadiem.

Rīgas Klasiskā ģimnāzija, iespējams, nav pats objektīvākais piemērs. Priekšmetus latviešu valodā šeit pasniedz nevis tāpēc, ka tā vajag bet lai absolvējot skolu audzēkņi bez problēmām turpinātu mācības augstskolā.

Neformāli aptaujājot vairākus absolventus no skolām ar krievu plūsmu, atklājās, ka situācija no vietas uz vietu bijusi dažāda. Ir skolas, kur priekšmeti tiešām pasniegti latviešu valodā, citviet pieeja bijusi formāla.

Rīgas Klasiskajā ģimnāzijai vēl lielāka proporcija latviešu valodā problēmas neradīs, taču plašākā mērogā prasīs paaudžu maiņu.

Uz pedagogu trūkumu, kā vienu, bet ne vienīgo problēmu norāda idejas pretinieki. Taču būtiski sabiezinot krāsas.

2003. un 2004. gadā pāreju uz daļēju apmācību latviešu valodā pavadīja reformas pretinieku iniciētas akcijas. Vai tādas var sagaidīt arī šoreiz, skaidras atbildes pagaidām nav.

Teorētiski, šim jautājumam vairs nav tāda svara, kā iepriekš, ja vien netiks izmantoti maldinoši apzīmējumi, par krievu skolu ”slēgšanu” un tamlīdzīgi.

Politologa Filipa Rajevska ieskatā, to cittautiešu skaits, kuriem pāreju uz valsts valodu skolās varētu būt protestu vērta ir būtiski mazinājusies. Bīstamība var būt gadījumā, ja par reformu tiks izplatīta neprecīza informācija.

Konceptuāli atbalstot teju 100% latviešu valodas lietošanu vidusskolās, koalīcijas darba kārtībā ir arī Nacionālās apvienības pretenzija to pašu attiecināt arī uz pamatskolas klasēm. Šis aspekts, reformas pretiniekiem jau rokās dod vairāk trumpju un var apgrūtināt jau iecerēto pārmaiņu īstenošanu.

Nacionālās apvienības uzstādījums gan zināmā mērā dublējas ar ministrijas iecerēm, kura pamazām līdz 80% valsts valodā apmācāmo priekšmetu vēlas kāpināt arī pamatskolās. Tā kā paredzams, ka priekšvēlēšanu gadā šis var kļūt par vienu no apspriestākajiem tematiem.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl