Pārdevēji un pircēji sašutuši: pērkot minerālmēslus, veikalā jāuzrāda personas dati

0 Komentāru
Pārdevēji un pircēji sašutuši: pērkot minerālmēslus, veikalā jāuzrāda personas dati
LETA

Gandrīz sešus gadus Latvijā spēkā esošā Eiropas Savienības prasība pircējiem, kuri iegādājas minerālmēslus, veikalā uzrādīt personas datus, bet pārdevējiem tos pierakstīt, joprojām rada neskaidrības. Tā ieviesta, lai ierobežotu sprāgstvielu izgatavošanu, taču iebildumi ir gan pircējiem, gan mazajiem tirgotājiem, tikmēr lielie par to vispār atsakās runāt.

Liels bijis Tīnūžu pagasta Cīruļu mājas saimnieces Ineses Āboliņas pārsteigums vienā no Latvijas lielveikaliem, kad viņai pie kases lūdza uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, jo iepirkumu grozā bija arī amonija nitrāts. Veikala datubāzē ierakstīti arī visi kundzes pases dati.

“Es uzskatu, ka tas aizskar manas pilsoņa tiesības veikalā, es nepērku neko dārgu, aizliegtu, tādas elementāras lietas. Es domāju, ka tas nav pareizi, un man arī to negribas darīt, bet – ja tā prece ir vajadzīga,” teic Cīruļu mājas saimniece.

Vairāk nekā 10 lielāki un mazāki LNT uzrunātie komersanti kategoriski atsakās komentēt šo situāciju kameras priekšā, tomēr daļa aizkadrā atzīst, ka šīs prasības izpilde viņiem sagādā milzīgas galvassāpes.

Sarunai piekrīt tikai vienā no saimniecības un dārza preču veikaliem Rīgas Centrāltirgū. Pārdevēja Vija uzskata, ka likums pieprasīt no pircējiem datus ir nejēdzīgs, daudzi arī atsakās tos veikalam dot, un pirkums izpaliek.

“Cilvēki ir ļoti pārsteigti, un cits smejas par mums, cits uzskata, ka mēs esam ļoti nenopietni attiecāmies pret to lietu. Mums ir speciāli ievesta burtnīca, kurā ir visa prasība pēc koda, pēc pases numuriem, pat cilvēka parakstam jābūt, nu vispār kaut kāds absurds,” stāsta pārdevēja Vija Ozola.

Speciālu burtnīcu šeit ieviesuši salīdzinoši nesen, lai arī prasības ir spēkā gandrīz sešus gadus. Taču Valsts augu aizsardzības dienests to vēl ne reizi neesot bijis pārbaudīt. Tikmēr statistika liecina, ka piecu gadu laikā, kopš ir spēkā šī kārtība, dienests sodījis 13 tirgotājus, piemērojot līdz pat gandrīz 300 eiro lielu naudassodu. Sods ir atkarīgs no pārdotā amonija nitrāta daudzuma.

Kā norāda VAAD Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle, kontroles tiek veiktas kapacitātes un iespēju robežās. “Pārsvarā mūsu uzmanības lokā tomēr ir lielie tirgotāji, bet lielajiem uzņēmumiem, kas tirgo mēslošanas līdzekļus lielos apjomos nav problēmu ar šo uzskaiti, problēmu tik tiešām ir mazumtirdzniecībā,” stāsta Rulle.

Pretēji pircējiem, ķīmiķi šīs Eiropas prasības uzskata par pamatotām, jo esot pavisam reāli no šāda amonija nitrāta kombinācijā ar citām vielām uztaisīt spridzekli. Turklāt internetā brīvi atrodamas dažādu sprāgstvielu receptes, bet pircēju reģistrēšana ļauj izsekot, kur vielas nonāk.

“Palielinoties izmantotās vielas masai, šie sprādzieni var būt ļoti bīstami.  Ja tas notiek kaut kādā ļoti slēgtā, mazā telpā, piemēram, lidmašīnās, tad šie postījumi būs krietni vien lielāki,” norāda LU Ķīmijas fakultātes katedras vadītājs Jānis Švirksts.

Tikmēr veikalā ir pārliecināti, ka neviens terorists pie letes nepirktu sastāvdaļas bumbai. Savukārt ”Cīruļu” māju saimniece Inese uzskata, ka izkalpināšanās dažādām Eiropas Savienības prasībām izvērtusies līdz absurdam, un situāciju ar minerālmēsliem pielīdzina arī kūpinājumu epopejai.

“Es domāju, ka mums nav cilvēku, kas mūs aizstāv ne Eiropas Savienībā, ne valdībā, viņiem tas neinteresē, kā iet mazajiem cilvēkiem,” sašutusi ir Inese Āboliņa.

Tikmēr Augu aizsardzības dienests iesaka mazajiem veikaliem pie plauktiem vai kases uzlikt uzrakstus par to, ka būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Tomēr, ja spriedze saistībā ar spridzināšanas draudiem Eiropā turpinās pieaugt, ar laiku vispār varētu aizliegt pārdot amonija nitrātu fiziskām personām.

Video

0 Komentāru