Komentāri

Viens no skandalozajiem “trekno gadu” projektiem – tā arī neuzceltais Laikmetīgās mākslas muzejs – turpina maksāt valstij naudu. Muzeju plānoja celt Andrejostā, pienākot krīzei, valdība no šiem plāniem atteicās, bet šodien tiesa lēma, – kas reiz solīts, par to jāmaksā.

Neuzceltie brāļi

Tautas partijas ziedu laikos Kultūras ministrijai bija grandiozi plāni kultūras būvju celšanai, kaut dzīvē no tiem īstenojies vien retais. Tolaik pat tika izveidota īpaša aģentūra ”Jaunie trīs brāļi”, kam bija jārūpējas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektiem. 2006. gada pavasarī šī aģentūra parakstīja nodomu protokolu ar SIA ”Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, paredzot, ka tiks veikti dažādi priekšdarbi, lai celtu jauno laikmetīgās mākslas muzeju tieši Andrejostā. Turklāt valsts no Andrejostas apsaimniekotājiem par gandrīz pusmiljonu eiro solīja atpirkt muzeja metu projektu, ko tam jau bija pasteigusies izstrādāt kāda Nīderlandes arhitektu kompānija.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Jau tolaik šis projekts iemantoja mazliet skandalozu slavu, jo mediji vēstīja, ka Andrejostas teritorijas attīstība varētu būt izdevīga Tautas partijas tēva Andra Šķēles ģimenes biznesam. Saskaņā ar uzņēmumu reģistra datiem, Jaunrīgas attīstības uzņēmums caur virkni starpniekuzņēmumu šobrīd tik tiešām daļēji pieder Šķēles ģimenes locekļiem. Īpašumtiesības tajā ir arī Aināram Šleseram un viņa ģimenei, kā arī Ivaram Sormulim, kura brālis Ansis ir starp apsūdzētajiem tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

TEC telpās

Saskaņā ar nu jau vairāk nekā desmit gadus vecajiem plāniem muzeju bija plānots celt nolaistā bijušās elektrostacijas korpusā. Tomēr ekonomiskās krīzes dēļ teritorijas attīstītāju plāni izgāzās.

2009. gada ekonomiskā krīze atnesa arī politiskas pārmaiņas Kultūras ministrijā, Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības plāni tika atmesti, bet aģentūra ”Jaunie trīs brāļi” – likvidēta.

2011. gadā Valsts kontrole atklāja, ka šai aģentūrai nebija tiesību slēgt līgumu ar Jaunrīgas attīstības uzņēmumu. Tomēr, tā kā Kultūras ministrija nebija to novērsusi, šis uzņēmums tagad varēja vērsties pret ministriju kā aģentūras saistību mantinieci tiesā. Un tiesa šodien no ministrijas piedzina 650 000 eiro.

”Ministrijai bija iespēja arī nemaksāt, viņai bija vienkārši jāturpina šis sadarbības projekts, jāizsludina konkurss, jāorganizē privātais partneris, un attiecīgi ”Jaunrīgas attīstības uzņēmums” bija gatavs ieguldīt šo īpašumu muzeja izveidei šajā vietā. Nekas nebūtu mainījies,” pēc sprieduma noklausīšanās Tv3 Ziņām norādīja zvērināts advokāts Agris Bitāns, kurš ”Jaunrīgas attīstības uzņēmumu” pārstāvēja tiesā.

Muzeju necels

Kultūras ministrijai gan nav nekādu plānu tā rīkoties.

Šodienas spriedumu ministre Dace Melbārde komentē skopi: ”Nav viegli komentēt desmit gadus vecu projektu, ko īstenoja aģentūra, kas ir likvidēta.”

Viņa skaidro, ka ministrija vērtēs Augstākās tiesas lēmumu, kad būs pieejama tā pilnā versija, lai lemtu, vai to pārsūdzēt. Viņa arī atgādina, ka pirmajā instancē spriedums radikāli atšķīries no pašreizējā. Pirmās instances tiesa atteicās piedzīt no ministrijas naudu.

Tikmēr šodienas spriedumu līdz janvāra vidum varēs pārsūdzēt kasācijas instancē.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl