Par spīti dzīvnieku aizstāvju protestam, Saeimas komisija nepaplašina suņu čipētāju loku

1 komentārs

Trešdien, 27. martā, pie Saeimas nama sapulcējās aptuveni pussimts protestētāju. Aktīvisti vēlējās vērst uzmanību uz dzīvnieku tiesību nepietiekamu aizsardzību Latvijā. Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba kārtībā šobrīd ir grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā. Trešdien gan diskusijas iestrēga pie sena jautājuma – par suņu čipēšanas kārtību.

Piketētāji trešdienas rītā pie Saeimas turēja plakātus ar tādiem uzrakstiem kā  “Aiz restēm lai sēž bezatbildīgais saimnieks!” un “Dzīvnieks nav dzīvs nieks”. Piketa dalībnieki dalījās bēdu stāstos par dzīvnieku tiesību pārkāpumiem.

“Man pirmais suns aizmuka salūta laikā prom, un vetārsts nevis piezvanīja uz patversmi, lai viņu nogādātu patversmē, labi redzot, ka tas ir zelta retrīvers un viņam reāli ir mājas, viņš turpat pie veikala viņu iemidzināja, jo Ādažu pašvaldība viņam par to maksā,” TV3 Ziņām pastāstīja kāds protestētājs.

Daudzi no dalībniekiem pēc protesta piedalījās arī Saeimas komisijas sēdē. Tajā asas diskusijas izraisīja savulaik jau apspriestais jautājums, kam jāļauj čipēt suņus. “Ulubele” un citas grozījumus iesniegušās organizācijas norādīja, ka statistika šobrīd ir bēdīga.

Dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone norādīja: “Apmēram šobrīd ir sačipēti tikai 50% no visiem valstī mītošajiem suņiem. Mums ir statistika no 10 patversmēm. No visiem uzņemtajiem suņiem 2018. gadā 70% suņu bija bez čipa un attiecīgi bez reģistrācijas.”

Viņuprāt, problēmu varētu risināt, ļaujot suņus čipēt ne tikai vetārstiem, kā tas ir šobrīd, bet arī citiem īpaši mācītiem cilvēkiem – kā patversmju darbiniekiem vai veterinārārstu palīgiem. Pret to asi iebilda paši vetārsti.

“Es domāju, ka visiem veterinārārstiem ir tiesības paļauties uz to, ka pēc sešu gadu studijām, sertifikācijas un uzraudzības tomēr šīs funkcijas veic speciālisti un eksperti,” norāda Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.

Arī Saeimas deputātu viedokļi dalījās, koalīcijai nostājoties vetārstu pusē, bet opozīcijai atbalstot piketētājus. Beigu beigās, komisija lēma par labu vetārstiem. Diskusijas par šo jautājumu bija tik ilgas, ka pārējos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā nācās atlikti uz nākamo nedēļu. Tie paredz, piemēram, likt valdībai izstrādāt reģistrācijas kārtību un labturības prasības suņu un citu istabas dzīvnieku audzētavām. Atšķirībā no strīda par suņu čipētājiem šie grozījumi varētu tikt atbalstīti, jo tos komisijai iesnieguši ne tikai opozīcijas, bet arī koalīcijā ietilpstošās “Attīstībai/Par!” deputāti.

1 komentārs