Par LU rektora pienākumu izpildītāju, visticamāk, atkārtoti kļūs profesors Gvido Straube

1 komentārs

Nu jau pusgadu turpinās “riņķa dancis” ap Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu, un viss liecina, ka vēl tik ātri tas arī nebeigsies.

Tiesas lēmums vakardien valdībai atgrieza iespēju izvēlēties LU vadītāju, un par rektora pienākumu izpildītāju, visticamāk, atkārtoti kļūs profesors Gvido Straube. Viņš ceturtdien apstiprināja, ka ir gatavs to vēlreiz uzņemties.

Neskaidrības ap LU rektoru ilgst jau vairākus mēnešus. Nu jau ilgāku laiku strīda risināšana nodota tiesnešu rokās. Pēc valdības atteikšanās Indriķi Muižnieku apstiprināt rektora amatā viņš šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, un pirmā instance oktobra beigās Muižnieku atjaunoja rektora pienākumu izpildītāja amatā. Taču šādu lēmumu pārsūdzēja Ministru kabinets. Un tagad Administratīvā apgabaltiesa lēmusi, ka tikai valdībai ir tiesības noteikt, kuram ir tiesības būt universitātes rektora vietas izpildītājam.

“Ir acīmredzams, ka Apgabaltiesa norāda, ka Administratīvās tiesas lēmums nebija korekts. Kas nozīmē, ka viņi atzīst, ka Ministru kabineta puse, kas ir saistīta ar šo rektoru izpildītāju, nav apšaubāma. Principā ļoti skaidri rīkosimies. Ar 1. decembri, kā ir norādīts arī lēmumā, Gvido Straube, kā arī ir bijušajā Ministru kabineta rīkojumā paredzēts, pildīs rektora pienākumu izpildītāja amatu,” norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Savukārt Straube pauž: “Man ir bijusi saruna ar ministri, kur viņa ir jautājusi, vai es esmu atkal tam gatavs. Un, jā! Ja es vienreiz esmu piekritis, kāpēc, lai otrreiz teiktu nē. Ja man uzticas, es to darīšu.”

Tas nozīmē, ka neatkarīgi no centieniem ar tiesas palīdzību glābt amatu Indriķim Muižniekam no tā tomēr nāksies šķirties.

“Mani apmierina, protams, tas, ka pirmšķietami visas vēlēšanas, kas pie mums ir bijušas, ir bijušas pareizas. Un tālāk jau ir valdības lēmums, kā rīkoties šajā situācijā. Tāpat kā, kad Gvido Straube bija pirmo reizi mēnesi rektora pienākumu izpildītājs, es turpināšu savu darbu, esmu šajā pašā ēkā strādājošs, laboratorijā, lekcijās,” saka Muižnieks.

Kopš atgriešanās vadībā Muižnieks ir paguvis pieņemt būtiskus lēmumus, piemēram, atjaunojis Straubes likvidēto universitātes Stratēģisko padomi. To vada kardiologs Andrejs Ērglis, tajā darbojas LU prorektori, arī Gunta Rača – bijusī LU Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja, kura, pēc Muižnieka neapstiprināšanas pametot darbu universitātē, saņēma arī prāvu – aptuveni 14 000 eiro – kompensāciju.

“Mēs pat esam runājuši, ka ir nepieciešams paplašināt šo mūsu loku, plašāk varētu pārstāvēt universitātes viedokļu līderu pozīciju. Ja tagad turpinās Gvido Straube, tā, protams, ir viņa izvēle. Bet tā arī saucas – tā ir rektora stratēģijas padome, kuru pēc nolikuma rektors var veidot, var neveidot,” bilst Muižnieks.

Muižnieks gan uzsver, ka padomes locekļi par darbu naudu nesaņem. Straube iepriekš to kritizēja, norādot, ka tā strādājot neefektīvi. Tāpat Straubem bijusi informācija, ka padomei deleģētas tiesības pieņemt atsevišķus lēmumus un parakstīt dokumentus, tāpēc rektoram zūd kontrole pār augstskolas darbu. Arī tagad Straube padomi vērtēs.

“Man ir jāiepazīstas ar to situāciju, kas tur ir, ko var darīt, un tad jāskatās. Turklāt man arī jāsaprot, cik ilgs būs mans nākamais mandāts, jo iepriekšējais bija samērā ierobežots laika ziņā. Šobrīd man ir jāzina, kad ir eventuāli sagaidāma nākamā tiesa, kas tad atkal varētu pielikt punktu manai darbībai,” norāda Straube.

Joprojām gan nav skaidrs, kad Latvijas lielākā universitāte iegūs pilntiesīgu rektoru. Kamēr Muižnieka un valdības strīds nav iztiesāts līdz galam, tiesa ir aizliegusi universitātei rīkot jaunas rektora vēlēšanas. Tai pat laikā citi noteikumi nosaka, ka divu mēnešu laikā rektora pienākumu izpildītājam šādas vēlēšanas ir jāsarīko. Tagad Izglītības ministrija radušos situāciju risinās kopā ar juristiem.

1 komentārs