Par godu Latvijas simtgadei top vērienīga izstāde

0 Komentāru

Top Latvijā līdz šim lielākā, vairāku desmitu muzeju kopizstāde – “Latvijas gadsimts”. Tā stāstīs par Latvijas simtgades vēsturi no diviem paralēliem skatu punktiem – oficiālā un arī sadzīviskā.

Liela loma tajā būs atvēlēta arī Dziesmu un deju svētkiem, un izstādes tapšanā aicināti iesaistīties arī iedzīvotāji.

Izstādei atlasītie eksponāti pašlaik atrodas glabātuvē – telpā, kur glabājas no 66 Latvijas muzejiem iesūtītie priekšmeti izstādei.

Glabātuvē redzami daudzi savstarpēji it kā nesaistīti priekšmeti. Tur pat pie ieejas, piemēram, ir apbružāti koferi un netālu alkohola pudeles. Atrodama arī padomju laika sekcija, lai parādītu, kas padomju laikā slēpās dzīvoklī.

Kā stāst izstādes veidotājs Imants Cīrulis – šeit neatrodas nejauši priekšmeti. Visus glabātuvē esošos eksponātus vieno Latvijā piedzīvotie notikumi.

“Ja mēs svinam Latvijas sintgadi, tā ir valstiskuma simtgade. Mēs nerādīsim tikai šo politisko, mācību grāmatu vēsturi. Liels uzsvars būs uz kultūru, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem. Arī Dziesmu svētkiem ir oficiālā un arī sadzīviskā dimensija,” min Cīrulis.

1938. gada Dziesmu un deju svētki pirmo reizi vēsturē tika rīkoti par valsts budžeta līdzekļiem. Tā bija pirmā reize, kad Dziesmu svētki kļuva par tādu ļoti pompozu patriotisma, tautiskuma parādi Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma kontekstā.

Svētku pagatavošanas recepte bija aptuveni tāda – divas trešdaļas un pat vairāk dziesmu tika saglabātas, taču atlikušajā daļā ieliktas dziesmas ar konkrētu politisku vēstījumu. Svētku ārējo noformējumu jaunā vara pielāgoja visrūpīgāk.

Izstādes tapšanā iesaistījās 66 Latvijas muzeji, kas palīdzēja sagādāt dažādos eksponātus. Taču vēl bagātāku izstādi veidot iecerēts ar iedzīvotāju piedalīšanos – varēs pievienot sev vai dzimtais svarīgu fotogrāfiju ar komentāru.

Cilvēki aicināti piedalīties muzeja digitālās ekspozīcijas tapšanā, augšupielādējot fotogrāfijas un stāstus, kas atklāj Latvijas gadsimtu caur individuālu pieredzi. Plašāk par izstādi iespējams uzzināt mājaslapā “www.latvijasgadsimts.lv“.

0 Komentāru