Par diasporu ārvalstīs aicina uzskatīt tikai latviešus, pilsoņus un viņu ģimenes locekļus

Pievienot komentāru
Par diasporu ārvalstīs aicina uzskatīt tikai latviešus, pilsoņus un viņu ģimenes locekļus
Ilustratīvs foto. (Foto: Dmitrijs Šuļžics, f64)

Saeimā strīdi par terminoloģiju topošajā Diasporas likumā – komisijas sēdē trešdien negaidīti rosināts no likuma pilnībā izslēgt Latvijas nepilsoņus. Tas nozīmētu, ka ekonomiskajā emigrācijā, piemēram, Lielbritānijā, dzīvojošie nepilsoņi, vēloties atgriezties Latvijā, nesaņemtu tādu pašu atbalstu un priekšrocības kā Latvijas pilsoņi. Ārlietu ministrijā “LNT ziņām” pauž sašutumu par šādu pavērsienu. 

Līdz šim likumprojektā diaspora tika formulēta pēc iespējas plašāk – kā ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju. Taču negaidīti pēc Nacionālās apvienības priekšlikuma Saeimas Ārlietu komisijā izskanēja, ka par diasporu uzskatāmi tikai Latvijas pilsoņi vai latvieši un to ģimenes locekļi. Nepilsoņi tika nosaukti par okupācijas sekām, tamdēļ atstājami bez remigrācijas atbalsta.

“Ja viņi kādā brīdī atgriežas Latvijā un naturalizējas un kļūst par Latvijas pilsoņiem, tā ir cita lieta, bet kamēr viņi teju 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas nav vēlējušies sakārtot savas attiecības ar Latvijas valsti, nu tikmēr mēs sakām, ka viņi nav diasporai piederīgi,” teic Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).

Nepilsoņi tad nevarētu saņemt visus tos atbalsta veidus, kas paredzēti topošajā Diasporas likumā, piemēram, vēl pirms remigrēšanas atvieglotā veidā pieteikt vietu bērnudārzā, skolā. Vēl jūtamāka nevienlīdzība būtu tad, ja pieņemtu lēmumu ārzemēs nopelnītās pensijas tomēr neaplikt ar Latvijas iedzīvotāju ienākumu nodokli. Latvieši un Latvijas pilsoņi nemaksātu, bet nepilsoņus apliktu ar nodokli. “Jā, šādi atbalsta mehānismi nebūs paredzēti,” saka Dombrava.

Tā kā līdz ar Diasporas likuma stāšanos spēkā tam pakļausies arī remigrantu konsultanti Latvijas reģionos, izskanēja bažas, ka arī šo remigrantu koordinatoru sniegtā palīdzība, galvenokārt, darba un mājokļa atrašana, būtu sašaurināta tikai līdz latviešiem, Latvijas pilsoņiem un to ģimenes locekļiem.

“Es gribētu saprast, kā tas strādās, piemēram, nepilsoņa ģimene, atgriežoties mājās, dosies pie koordinatoriem, kuri labi strādā un ir atgriezuši vairākas ģimenes, un koordinatori viņiem atbildēs – nē, jums nekas nepienākas, nekāds atbalsts. Tas ir visai dīvaini. Tā nedrīkst darīt,” pauž Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (S).

Nepilsoņu izslēgšanu no remigrācijas atbalsta kritizē arī Diasporas likumu uzraugošā Ārlietu ministrija. Turklāt diasporas šaurais formulējums – latvieši un Latvijas pilsoņi – bez atbalsta varētu atstāt arī etniski jauktās latviešu ģimenes un trimdas latviešu pēctečus, kuriem nav Latvijas pilsonības.

”Ceru, ka nākamnedēļ, kad deputāti atgriezīsies pie šī likuma, pārskatīs šodienas sasteigto lēmumu. Tai definīcijai ir jāietver gan pilsoņi, gan nepilsoņi un arī Latvijas izcelsmes cilvēki, ne tikai šis etniskais aspekts, tautība. Piemēram, Brazīlijā ir liela kopiena, bet ne visi no viņiem ir pilsoņi,” norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Lukašēvica-Kalniņa (V).

Ārlietu ministrijā norāda – Diasporas likuma sākotnējā ideja pēc būtības bijusi palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēku pēc dzīves emigrācijā atgriezties Latvijā. Ja jaunnedēļ Saeimas ārlietu komisija nemainīs diasporas formulējumu atpakaļ uz iepriekšējo, gaidāmas plašas debates.