Par attālinātajām mācībām deputāti sprieduši nokaitētā gaisotnē

2 komentāri

Lai mazinātu risku paralizēt mācības skolās Covid-19 dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija aicina Saeimu steidzami pieņemt grozījumus Izglītības likumā, kas saistīti ar attālinātajām mācībām Covid-19 laikā, par ko nokaitētā gaisotnē piektdien, 30. oktobrī, sprieda deputāti, vēsta TV3 Ziņas.

Nekavējoties ir jāmaina likums, pretējā gadījumā skolās var būt apdraudētas pilnvērtīgas mācības attālināti. Par to šodien brīdināja Saeimas Izglītības komisijas deputātus.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP)

“Mēs redzam, kāda ir epidemioloģiskā situācija. Mēs redzam, kādās situācijās skolas nonāk ik pa laikam. Un līdz ar to tiešām šie grozījumi palīdzētu risināt to skolu situāciju vai vismaz kaut kā tos riskus, ka, teiksim, kāda skola, kādi skolēni varētu palikt bez izglītības vispār kādu posmu, tiešām mazinātu.”

Tikmēr pašvaldības joprojām ceļ trauksmi – par kvalitatīvām mācībām attālināti nevarot būt ne runas.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure

“Mums tikai 20% bērnu saka, ka viņiem ir labi pieejamas datortehnoloģijas un stabils interneta pieslēgums. Mēs neesam gatavi tehnoloģiski.”

Bet visasākās diskusijas izvērtās par to, vai attālināto mācību nodrošināšanai būs jāpiešķir papildu finansējums, jo skolām būs tiesības savstarpēji izlīdzēties ar trūkstošajiem skolotājiem.

“Tas ir slodzes palielinājums. Te ir izmaiņas tarifikācijā. Vai tie būs uzņēmuma līgumi? Darba likuma normas šeit tiks pārkāptas. Un mēs vienkārši vēršam uzmanību, ka tā būs tiesvedība, jo nevar pedagogam to piespiest darīt,” iebilda Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Tikmēr Saeimas deputāte Inguna Rībena norādīja, ka skolā jau tagad trūkst skolotāju. “Un tik, cik es dzirdu kuluāros, visi ir noguruši. Visiem tas viss ir apnicis. Un visi šitie direktīvie rīkojumi, kuri nāk no ministrijas. Tad varbūt dodieties uz skolām, pastrādājiet, ieviešot jauno kompetenču apmācību. Vēl tur sargājiet bērnus no savstarpējas kontaktēšanās un tūkstoti pārējo lietu. Vienkārši šis vagara gēns, šis latviešu vagara gēns, kas nāk no valsts augstākās pārvaldības, no valdības puses, ir vairāk kā nebaudāms,” strikta bija Rībena.

Deputātes tā “iekarsa”, ka izpelnījās aizrādījumu.

“Es saprotu to loģiku, kur var nebūt šī ietekme,” turpināja Muižniece, papildinot: “Man arī gribas domāt, ka tās nebūs uz valsts budžetu, jo tās ir savstarpējas slodžu pārdalīšanas un tamlīdzīgi.”

Tikmēr Saeimas deputāte Evija Papule pavisam iekarsa: “Stulbene, tu tak neko nesaproti! Kāda slodžu pārdale?” viņa retoriski vaicāja.

Muižniece lakonisko pateicās Papulei par komentāru.

Arī Izglītības kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) aizrādīja. “Evija, es stingri aizrādītu. Lūdzu, komisijas laikā mēs nevaram necienīgi izturēties pret deputātiem,” viņš atgādināja.

Par spīti iebildumiem, ka tapis “brāķis”, Saeimas komisijas deputātu vairākums atbalstīja aicinājumu likuma labojums pieņemt steidzami.