Pandēmijas laikā pieaug sūdzību skaits par dezinfekcijas līdzekļu izraisītām alerģiskām reakcijām

3 komentāri

Jo ilgāk turpinās pandēmija, jo vairāk cilvēku vēršas pie dermatologa. Biežu saskarsmi ar dezinfekcijas līdzekļiem ne katra āda spēj izturēt. Taču normatīvu, kas attiektos uz dezinfekcijas līdzekļu izraisītām alerģiskām reakcijām, valstī pagaidām nav.

Jau kopš pavasara dermatologi izjūt pacientu pieplūdumu. Biežākā sūdzība – izsitumi, apsārtumi, plaisas un pat pildīti ar šķidrumu pūslīši uz plaukstām, kuri iepriekš nebija novēroti. Tā ir kontakta alerģija, skaidro dermatoloģe Gundega Provais. Parasti šāda reakcija parādās ne ātrāk pēc 48 stundām pēc saskarsmes ar dezinfekcijas līdzekli, un tā iesaista arī cilvēka imūno sistēmu.

“Līdz ar to, atkārtoti saskaroties ar to kontaktalergēnu, tā reakcija paliks tikai izteiktāka un izteiktāka. Un principā nenovēršot to saskarsmi ar alergēnu, tā reakcija uz ādas nepāries,” norāda Provais.

Dezinfekcijas līdzekļi bieži vien var arī izraisīt kairinājuma dermatītu. Tas ir apsārtums ar asi redzamām robežām, kas parasti pāriet dažu stundu laikā. Tomēr arī tas var sagādāt cilvēkiem diezgan nopietnas problēmas.

“Ja mēs runājam par to kontaktdermatītu, tad daži mēneši saskares, un tas jau kļūst par hronisku. Un tad mēs dermatoloģi sākam, ka ar to būs jāsadzīvo. Tad sanāks tā, ka lielākai daļa sabiedrības būs jāsadzīvo ar to, ka būs hronisks kontaktdermatīts vai hroniska plaukstu ekzēma. Un tas nebūt nebūs tas patīkamākais,” saka Provais.

Cilvēkiem, kuru āda ko līdzīgu kādreiz piedzīvojusi, ārste iesaka pēc iespējas mazāk lietot dezinfektorus. Tā vietā izvēlēties vienreizējos cimdus veikalos, biežāk mazgāt rokas ar ziepēm un smērēt tās ar treknu, lipīdus saturošu krēmu.

Savukārt ražotājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība dezinfektoru sastāvam, lai tajā būtu pēc iespējas mazāk potenciālo alergēnu un kairinātāju. Piemēram, ārstiem ir pienākums ziņot Veselības inspekcijai par kosmētikas līdzekļu nelabvēlīgu ietekmi, tajā skaitā arī par alerģisku reakciju.

“Komersantiem ir pienākums šīs ziņas uzkrāt un ņemt vērā tālākā ražošanā. Par dezinfekcijas līdzekļiem nav normatīvos noteikti tādi gadījumi, kad ir jāsniedz Veselības inspekcijai informācija,” norāda Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere.

Speciālistu skatījumā, šis robs regulējumā valdībai būtu jānovērš. Jo neviens nav ieinteresēts, lai, cīnoties pret koronavīrusu, iedzīvotāji sabojātu galveno aizsargorgānu – savu ādu.
3 komentāri