6 komentāri

Ķīnietis Tao Ma pēc profesijas ir pavārs. Latvijā viņš ieradās pirms 20 gadiem. Tao Ma atminas, ka tolaik Ķīnas mediji par Eiropas valstīm stāstīja kā par visu iespēju zemi. Tolaik 20 gadus vecais jaunietis nodomājis – jābrauc un jāmēģina.

Tao Ma

Tas jau bija sen, 20 gadus atpakaļ, tagad jau iet 21. Tas bija pavisam nejauši. Ķīnā es strādāju par pavāru, un vienā dienā man draugs atsūtīja ziņu – tad vēl nebija mobilie telefoni, atsūtīja uz peidžeri ziņu, vai es negribu braukt uz ārzemēm? Nu un man tad bija 20 gadi, kāpēc ne? Ķīnā pa televizoru visu laiku rādīja, cik Eiropā ir labi, romantiski, tur viss ir skaisti. Nu un viss – aizbraucām!

Pats atzīst, ka tolaik likās, ka Latvijā ilgākais izturēs divus gadus un dosies tālāk, jo šeit sakāries ar virkni grūtību. Nepazīstamu valodu, pilnīgi citu kultūru, šeit nebija ne ģimenes, ne draugu, ne arī paziņa. Tomēr dzīve visu pati salika pa plauktiņiem.

Tao Ma

Tagad man jau ir ģimene, bet, kad atbraucu, man nebija nekā. Tas bija visgrūtākais – kad bija kāds problēmas, nebija ne kam piezvanīt, parunāt, palūgt palīdzību. Un vēl pirmos divus gadus ar valodu bija grūti, lai sazinātos ar cilvēkiem. Tas bija grūtākais – tāpēc man likās, ka es maksimums divus gadus šeit izturēšu. Nu bet izturēju un uz 20 gadiem paliku!

Vaicāts, vai nekad nav bijusi doma atgriezties dzimtenē Ķīnā, Tao Ma stāsta, ka reizi gadā aizbrauc apciemot savu mammu, tomēr viņa mājas ir Latvija. Viņš norāda, ka no biznesa viedokļa, protams, nopelnīt Ķīnā varētu daudz vairāk, tomēr Latvijas mieru pret naudu viņš nemainīs.

Tao Ma

Es nekad neesmu tā salīdzinājis kā ir Ķīnā un kā šeit. Protams, ja runā par iespējām un tempiem – tad Ķīnā var ātrāk attīstīties, bet te ir cita dzīves kvalitāte. Te ir miers un nav steigas, Ķīnā visi skrien – nezinu, uz kurieni un pēc kā viņi dzenas, bet visu laiku skrien. Visi cilvēki visur ir vienādi. Visi žēlojas, visiem ir slikti, visi skatās uz to, kā ir citiem. Ķīnā ir tieši tas pats – ir labs teiciens, labi ir tur, kur mūsu nav un visur ir slikti, kur mēs esam.

16 gadus Tao Ma dzīvoja Rīgā, viņš vadījis divus restorānus Rīgā un arī Liepājā, bet nu jau ceturto gadu Pārgaujas novada Raiskumā kopā ar savu sievu Sandu Poli-Ma un diviem bērniem saimnieko viesu namā ”Zaķīši”.

Tao Ma

Pirmos 16 gadus es dzīvoju Rīgā, arī ar sievu iepazinos Rīgā. Mēs apprecējāmies, parādījās bērni. Mieru gribējās. Pārceļoties no Pekinas – Rīgā jau likās miera osta, bet arī tur es noguru. Gribējās klusāku, mierīgāku vietu, kur es varu bez steigas dzīvot un skatīties, kā aug mani bērni. Tad mēs te nopirkām māju, pēc tam izdomājām, ka vajag ģimenes viesnīcu, lai cilvēki var justies kā mājās, un tad jau arī restorāns, jo Vidzemē nav ķīniešu restorānu. Pamazām, pamazām un katru gadu iet arvien labāk. Un es zinu, ka nevienā brīdī neesmu kļūdījies.

Ģimene savā starpā sarunājas gan krievu, gan latviešu valodā. Abi bērni uzsākuši mācības Cēsīs latviešu skolā un arī pats Tao Ma lēnām sāk apgūt latviešu valodu. Rīgā bez tās varējis iztikt, bet tagad to gribētu mācēt. Viņš saka – ja es dzīvoju Latvijā, tad man arī ir jāiemācās savas otrās dzimtenes valoda!

Lasi vēl