1 komentārs

No pagājušā gadsimta sākuma līdz mūsdienām mazā Latvija ir piedzīvojusi gan masveida iedzīvotāju emigrācijas, gan migrācijas viļņus. Tautas staigāšana turpinās joprojām – lai gan daudz mazākos apmēros un brīvprātīgi.

Padomju laika pieredze daudziem rada bažas par gaidāmo Āfrikas bēgļu uzņemšanu, tikmēr aizvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi solidarizēties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras pārņēmusi nelegālo imigrantu krīze.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā dzīvoja vairāk nekā 2,5 miljoni iedzīvotāju – pēc Otrā pasaules kara – divreiz mazāk. Dramatisko iedzīvotāju skaita sarukumu veicināja evakuācija uz carisko Krieviju, tad padomju varas īstenotās masveida deportācijas, emigrācija uz rietumiem, un, protams, zaudējumi kara laukā. No tik dramatiska iedzīvotāju skaita sarukuma Latvija nav atguvusies joprojām.

Otrā pasaules kara laikā Kangera ģimene bēga uz rietumiem. Neviens ar atplestām rokām viņus tur negaidīja. Vispirms bija jāiztur vairākas filtrācijas nometnes. Kanāda, ASV un Austrālija pieņēma tikai veselus cilvēkus, tos, kuri, smagi strādājot, būs spējīgi pacelt šo valstu ekonomiku. Ģimenei nācās palikt Vācijā, jo kāds radinieks reiz bija slimojis ar tuberkulozi.

Pētījumi liecina, ka no 1971.-1988. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits mehāniski pieauga aptuveni par 200 tūkstošiem, gandrīz divkārt pārsniedzot iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Migranti pārsvarā strādāja rūpnīcās, kā sēnes pēc lietus auga Rīgas mikrorajoni. Nelūgtie ciemiņi izraisīja kurnēšanu, un daudziem iedzīvotājiem joprojām vārds migranti izraisa negatīvas emocijas.

Jāpiebilst, ka migrācija Latvijā turpinās. Tā saukto investoru skaits, kas nopērk uzturēšanās atļaujas, ir daudzreiz lielāks par uzņemamo Āfrikas bēgļu skaitu. Nelegālie bēgļi mūsu valsti mēģina izmantot kā tranzīta koridoru ceļa uz turīgajām rietumvalstīm. Latvijas robežu nelegāli cenšas šķērsot vjetnamieši, kas mūk no Krievijas. Kopš 1998. gada Latvijā aptvērumu lūguši 1592 ārzemnieki, bet tikai 202 tas piešķirts.

Skaties video:

TOP komentāri

  • bobs
    +1 +1 0

    bobs

    nevar padomju laika iebraucejus salidzinat ar afrikas begliem!titie begli Latvija ievedis epidemijas un postu,citu religiju!nodrosiniet paprieksu Latvijas pensionariem pilnvertigu medicinas aprupi,pensiju,dzivojamo platibu un tikai pec tam rupejaties par sveszemniekiem!notiks rases sausmiga sajauksanas!melni ka velni bet dokumentos-latvietis!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl