Pacientu šķirošana pēc diagnozes ir diskriminējoša, uzskata Tiesībsargs

Komentāri

Ne diagnoze, ne rinda nevar būt iemesls šķirot pacientus, kurš saņems valsts apmaksātu palīdzību un kurš nē.

Cilvēktiesību eksperti, pētot valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību cilvēktiesību standartiem, secinājuši, ka veselības aprūpes konstitucionālās garantijas Latvijā pagaidām ir mīts, nevis realitāte.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Starptautiskie standarti nosaka, ka valstij jāgarantē augstākais iespējamais medicīniskās palīdzības līmenis. Un mūsu interpretācija Satversmes, kurā ir ierakstīts, ka valsts garantē minimumu, tā situācija ir tāda, ka mēs cenšamies tiekties uz šo minimumu, nevis maksimumu,” norāda cilvēktiesību ekspert un pētījuma autore Ieva Liepiņa.

Tiesībsargs uzsver, ka Latvijā mēģinājums likumdevēja līmenī regulēt valsts garantēto medicīniskās palīdzības minimumu ir nepamatoti iekavējies. Tāpēc šis pētījums tiks nosūtīts gan Saeimai, gan valdībai, ar cerību, ka notiks aktīva rīcība, pretējā gadījumā Tiesībsargs apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.

“Ja valsts noteikumos ir paredzējusi, ka var nodrošināt sirds vai citu orgānu transplantāciju, tad plaušu nav paredzēta. Jautājums kāpēc? Vienkārši tāpēc. Un te ir diskriminējošie elementi,” saka Jansons.

Video

Lasi vēl