Pabeigta dīvainību izmeklēšana maksātnespējas administratoru pretendentu rindā

1 komentārs

Noslēgusies izmeklēšana saistībā ar sabiedrībai un maksātnespējas kontroles dienestam aizdomas raisījušo gadījumu, kad maksātnespējas administratoru pretendentu rindā skandalozu slavu ieguvušais nelaiķis Mārtiņš Bunkus nokļuva rindā blakus savām biroja darbiniecēm.

Nelaiķis jurists, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus Pāris dienas pirms savas nāves jūnija sākumā bija iespraucies bēdīgi slavenajā administratoru gaidīšanas rindā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, radot aizdomas par apņēmību tikt pie konkrēta maksātnespējas procesa. Pēc izmeklēšanas secināts – rindu sistēmas pilnveidošanas laikā pērn decembrī pieļauta programmēšanas kļūda, kuras dēļ vienā laikā rindā iestājušos administratorus sistēma neizkaisīja pēc nejaušības principa.

Alla Ličkovska
Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore

Pareizi sarindojoties administratoriem, viņiem vajadzētu nejaušā vietā tajā rindā nokļūt – katram no viņiem. Pirms šīm personām rindā administratori bija stājušies pa vienam. Šajā konkrētajā gadījumā iepriekš tāds precedents pirms tam, kad šīs konkrētās personas bija iestājušās, nav bijis, lai varētu to kļūdu ātrāk konstatēt.

Šādas kļūdas nebūtu, ja dienesta atbildīgais darbinieks būtu pārbaudījis dienestam sniegtā informācijas tehnoloģiju ārpakalpojuma kvalitāti.

Ličkovska min: “Un par to, ka viņš nebija veicis šos savu pienākumu, viņš ir disciplināri sodīts. Šobrīd ir rājiens, jo darbinieks ilgstoši ir iestādē strādājis, kvalitatīvi un pārkāpumu viņam iepriekš nav bijis.”

Tas, ka tehniska kļūme sistēmā notikusi tieši laikā, kad ir noticis mēģinājums izveidot sev labvēlīgu rindu – maksātnespējas administrācijā aizdomīgi neliekas.

Līdz ar to šī negadījuma izmeklēšanas lieta ir slēgta. Tiesa, kļūdas izlabotas un procesi pilnveidoti. Tomēr šis un vēl citi gadījumi, kad tehnisku problēmu dēļ kaut kas nestrādā, grauj sabiedrības uzticību, norāda labas pārvaldības eksperts. Piemēram, mūžīgas ķibeles e-veselībā, salūzušās gaisa mērījumu stacijas Rīgā, savulaik nestrādājošas videokameras muitā vai zibens sasperti muitas skeneri.

Andris Grafs
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs

Tas vissliktākais, ka tas, protams, raida signālu attiecībā, vai varam uzticēties valsts pārvaldei, jo kas tad ir uzticēšanās, tā ir kā degviela, ko ielejam bākā, tā mašīna brauc uz priekšu.

Pēc eksperta secinātā, šādas regulāras ķibeles liecina par iekšējās kontroles trūkumu no augstākās vadības puses.

Grafs skaidro: “Lielos uzņēmumos, kur viens no korporatīvās pārvaldības principiem, ka augstākā uzņēmuma vadības līmenī tiek strādāts ar iekšējas kontroles sistēmu. Tas nozīmē, ka tiek vērtēti riski, vai šie riski varētu iestāties, ir pasākumi, kā šos risku mazināt. Jābūt riska vadības pasākumiem, sevišķi tik jūtīgās jomās, kas ir maksātnespējas administratori un rinda, kas ir sabiedrības redzes lokā bijis pēdējos gadus.”

Ārvalstu investoru padome pirms pāris gadiem secināja, ka iespējas apiet administratoru rindas ir viena no pazīmēm ļaunprātīgiem maksātnespējas procesiem, bet to rezultātā valsts zaudējusi virs 600 miljoniem eiro. Nemainoties zaudējumi pieaug. Maksātnespējas kontroles dienests sola jaunu uzlabojumu sistēmā, kurām līdz minimumam vajadzētu izskaust tehniskas ķibeles. Tas būtu svarīgi, jo jau septembrī finanšu ministre kopā tieslietu ministru plāno grozījumus likumā, lai mainītu pašreizējo administratoru izvēles kārtību finanšu sektorā.
Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Neuzskatu, ka finanšu sektoram vajadzētu kādu ekskluzīvo maksātnespējas administratoru īso sarakstu, no kā izvēlēties, jo tas, protams, atkal rada kaut kādas aizdomas par iespējamo korupcijas risku.

Saskaņā ar maksātnespējas kontroles dienesta datiem šobrīd pretendentu sarakstā nostājušies 178 administratori.

1 komentārs