6 komentāri
Onkologs Jānis Kāpostiņš: Lielāko kaitējumu veselībai nodara stress, mazkustīgums un smēķēšana
Pixabay

Lai arī daļā gadījumu slimības tiek pārmantotas ģenētiski, lielākoties tieši mūsu dzīvesveids noved pie saslimšanām, norāda onkologs Jānis Kāpostiņš.

Pacienti kļūst aizvien izglītotāki

Onkoloģiju izmeklējumu jomā pieaug ārstu kvalifikācija, un arī paši pacienti kļūst aizvien izglītotāki, galvenokārt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kas ļauj atrast dažādu informāciju. Pateicoties mūsdienu aparatūrai, izmeklēšanas iespējas uzlabojas arī no tehniskā aspekta, taču varētu vēlēties lielāku izmeklējumu finansējumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Slimības pārmantojam vai radām paši?

Kas tad ir lielākie onkoloģiju izraisītāji? Daļā gadījumu slimības tiek pārmantotas ģenētiski no iepriekšējām paaudzēm, attiecīgi pats cilvēks neko nespēj ietekmēt, taču lielākoties tieši mūsu izvēlētais dzīvesveids noved pie saslimšanām.

“Atceros savu bērnību ar īstām konfektēm ”Gotiņa”, ledenēm, īstu un dabīgu saldējumu un citiem produktiem. Diemžēl mūsdienās piedzīvojām posmu, kad tiecamies pēc dažādiem importētajiem produktiem, par kuru sastāvu un izcelsmi bija zināms visai maz. Par laimi, šis posms ir noiets, un atkal atgriežamies pie izpratnes par to, ka labāks tomēr ir tas produkts, kas ražots vai audzēts pašu mājās. Produkts, kas radīts šajā vidē, ir daudz draudzīgāks mūsu organismam. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku lielveikalos pievērš uzmanību produktu izcelsmei, ziedo laiku, lai iegūtu vairāk informācijas, pirms iegādāties un lietot kādu produktu,” norāda onkologs.

Smēķējam paši un piespiežam citus

Protams, nekvalitatīva pārtika ir tikai viena no lietām, ar ko nodarām pāri savai veselībai, piemēram, smēķēšana, stāsta Kāpostiņš.

“Tendences liecina, ka smēķētāju skaits ir ļoti liels, turklāt šie cilvēki jau kaitē ne tikai savai, bet arī apkārtējo veselībai. Mēs tērējām savu naudu, lai gūtu nosacītu baudu, kas patiesībā jau sev vairs nav bauda, bet gan kaitīgs ieradums, kas saindē visu mums apkārt, piespiedu kārtā liekot to elpot arī cilvēkiem mums apkārt,” kategorisks ir onkologs.

Pie lielveikalu ieejām, kur no vienas puses ir maza brīdinājuma zīme, ka nedrīkst smēķēt 10 m no ieejas, stāv arī lielās urnas jeb, kā es tās saucu, lielie pelnutrauki, pie kurām gandrīz vienmēr kāds smēķē. Un katram smēķētājam iet garām neskaitāmi cilvēki, tostarp arī mazi bērni. Uz saviem aizrādījumiem par to, ka tur nedrīkst smēķēt, esmu saņēmis komentāru – ja jau tur nevarētu smēķēt, nebūtu izvietotas šādas urnas! Un sava taisnība tajā ir, apkārt tiek veidota tāda vide, kas mudina turpināt šo kaitīgo ieradumu. Jā, gaisu, ko ikdienā elpojam, bojā arī mašīnu izplūdes gāzes, rūpnīcas, ražotnes u.tml., bet tā ir urbanizācija, bez tās mūsdienās neiztikt. Taču smēķēšana ir pilnīgi kas cits.

Visas slimības rodas no stresa, vienīgi veneriskās – no izpriecām

Ja rūpīgi sekojat līdzi tam, ko ēdat, un nesmēķējat, ir vērts aizdomāties arī par citiem aspektiem, kas ietekmē mūsu veselību, piemēram, stress.

Vienmēr atceros joku, ko studiju laikā pastāstīja kāds profesors, proti, ka visas slimības rodas no stresa, vienīgi veneriskās – no izpriecām. Ja studiju gados man šķita, kā gan tā var teikt, tad, gadiem ejot, esmu novērojis, ka dažreiz cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, piemēram, pat tādi bezpajumtnieki, kuri lieto alkoholu, slimo daudz retāk nekā labi situēti cilvēki, kuru ikdiena ir pilna ar stresu un pārdzīvojumiem.

Tas arī ir pierādījums teicienam, ka visas slimības rodas no nerviem.

Reizi gadā iziet ”tehnisko apskati” pie ārsta

Mēs nekur nevaram aizbēgt no mūsdienu sabiedrības un apkārtējās vides urbanizācijas – no plastmasas, no automašīnu izplūdes gāzēm, no rūpniecības klātbūtnes pilsētās, taču mēs varam izvairīties no mazkustīga dzīvesveida, vairāk staigāt kājām, šķirot atkritumus un nesmēķēt. Vēl viena lieta, ar ko daļa sabiedrības dara pāri savai veselībai, ir solāriji un pārlieku liela aizraušanās ar sauļošanos, tādējādi riskējot saslimt ar ādas vēzi (melanomu). Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo ir sākusies vasaras sezona, kas diemžēl nozīmē arī ādas vēža ”ražošanu”.

Mūsdienās vissvarīgākais ir informācija, tāpēc ir labi, ja ar katru produktu varam iepazīties tuvāk, rūpīgi izlasīt visu informāciju, kas pieejama. Viss atkarīgs no katra paša vēlēšanās, kaut vai, piemēram, reizi gadā iziet ”tehnisko apskati” pie ārsta. Svarīgi arī neļauties liekam satraukumam un pesimismam – raugoties uz to, kas šobrīd notiek masu medijos, reizēm gribot labu, piemēram, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu veselībai, krāsas tiek pārlieku sabiezinātas, kas var izsaukt pretēju rezultātu – iedzīt depresijā un radīt lieku satraukumu.

TOP komentāri

  • zeķe
    +4 +4 0

    zeķe

    Cik liels ir stress un laika patēriņš, lai reizi gadā izietu to "tehnisko apskati" !!!!!!!!!!!!!!Rindas ir garum garās, no darba jāatprasās. Ne visiem ir pa kabatai maksas ārstu vizītes.
  • Irēna.
  • Zane!
    +2 +2 0

    Zane!

    Arodārsts sūta pie lora, vai acu ārsta un tas uzspiež tikai zīmogu un vēl pasaka, kāpēc papīru dēļ stāv rindā. Pēc zīmoga apskatei eju pie vietējiem ārstiem, pēc veselības uz Rīgu pa naudu. Kāpēc ārsts nepasaka ko pārbaudīt, ko darīt, bet nosūtījumu uz izmeklējumiem izprasa pats pacients. tāda ir tā "tehniskā" apskate!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl