Olaines cietumā atkarīgajiem māca dažādas noderīgas prasmes

Pievienot komentāru

Olaines cietuma Atkarību centra klientiem katru rītu ir jāskatās ziņas. Tā ir daļa resocializācijas programmas.

Tiklīdz tiek runāts par rokdarbiem, gandrīz visu sieviešu nodaļas iemītnieču acis iemirdzas. Trīs reizes nedēļā viņas filcē, pērļo, šuj, tamborē un ada.

Daudzas sievietes šis it kā pašsaprotamas prasmes ir iemācījušās tikai cietumā. Un tagad viņas ir uzņēmības pilnas tās pilnveidot, arī iznākot brīvībā.

“Es kā kreile nekad dzīvē nebiju adījusi, nekad dzīvē man nevarēja iemācīt ne mamma, ne vecā mamma, ne vecvecmamma – neviens. Esmu pilnībā, skolotājs skolā mācīja – nu nevaru. Šeit es apsēžos, vienkārši tā “čuk čuk čuk”, un kā tas sanāca vispār,” stāsta Olaines cietuma Atkarīgo centra kliente Anna.

Papildus standarta resocializācijas programmai Olaines cietumā ir ādas apstrāde, gleznošana, jogas nodarbības un pat Olimpiskā diena par godu centra četru gadu jubilejai.

Lielajā vingrotāju pulkā ir gan klienti, gan darbinieki. Tāds ir šejieniešu uzstādījums: pēc iespējas mazināt izseno barjeru uzraugs-ieslodzītais. Tāpēc darbinieki nevalkā formu un ievēro cieņpilnu attieksmi. Bet tieši tas pats tiek prasīts arī pretī: piemēram, filmēšanas dienā kāds tika ievietots izolatorā par to, ka atļāvās uzbļaut darbiniekam.

“To, ko mēs paši esam mācījušies, to mācām arī viens otram, darbinieki darbiniekam un arī saviem klientiem. Līdz ar to mēs pavelkam līdzi klientus. Ir dažādi klienti. Ir tādi, kurus ir grūtāk iekustināt. Ir tādi, kuri uzreiz atveras. Tur ir individuāla pieeja. Mēs cenšamies katru motivēt iesaistīties, jo tas viņiem noderēs arī brīvībā. Gan šīs prasmes, ko viņi iegūst, gan vispār komunikācija vienam ar otru,” norāda Olaines cietuma Atkarīgo centra priekšniece Sanita Švesa.

Tieši stāvu zemāk nesen pabeigts mākslas darbs, ko ieslodzīties sauc par pieminekli. Vīrieši no nodaļas ar nosaukumu ”Rīts” to izgriezuši no kartona, iemūžinot visu pašreizējo Atkarību centra iemītnieku un darbinieku vārdus.

“Dažreiz tas darbs tika darīts arī tad, kad varbūt nav tas garastāvoklis. Vai nu kaut kādas sliktas domas ir, vai nu kaut kur aizdomājās par pagātni, un darbojoties vienkārši tās domas izkliedē,” teic Olaines cietuma Atkarīgo centra klients Kaspars.

Bet pašā augšā ar pinumiem dekorētajā kastē atrodas īpašā novēlējumu grāmata, kurus atstāj tie, kas dodas brīvībā.

Oficiālas statistikas par to, cik Olaines cietuma klientiem izdodas tikt galā no atkarībām nav. Bet ir zināmi daudzi veiksmes stāsti. Piemēram, šogad viens no centra darbiniekiem, kurš pasniedz kādā augstskolā, studentu vidū ieraudzīja bijušo klientu, kuram nu tagad ir bakalaura grāds psiholoģijā. Bet, protams, ir arī tādi, kas nekad nekur nav strādājuši un tā arī nesāk to darīt, turpinot staigāt pa apburto noziegumu-atkarību loku. Lai vai kā, viņi visi ir mūsu potenciālie kaimiņi.