Oficiāli! Latvijā drīzumā izvietos Kanādas karavīru kaujas grupu un tehniku

13 komentāri
Oficiāli! Latvijā drīzumā izvietos Kanādas karavīru kaujas grupu un tehniku
AFP/LETA

Latvijā drīzumā tiks izvietota Kanādas karavīru kaujas grupa un militārā tehnika, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Tas notiks Krievijas “savaldīšanas stratēģijas” ietvaros.

Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai Kanādas valdība ir apņēmusies nodrošināt sešus iznīcinātājus CF-18.

NATO pastāvīgās taktiskās grupas sastāvā arī turpmāk piedalīsies Kanādas flotes fregate.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau paudis pateicību Kanādai par šo soli.

“Latvija apsveic Kanādas premjera Džastina Trudo paziņojumu par gaidāmo Kanādas militāro klātbūtni Eiropā, uzņemoties NATO bataljona lieluma daudznacionālās kaujas grupas vadību Latvijā, kļūstot par vienu no četrām ietvarnācijām, kas veidos daļu no Alianses paplašinātās klātbūtnes Austrumeiropā,” teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

11. jūlijā Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions (Stéphane Dion) darba vizītē apmeklēs Latviju.

Valsts prezidents: Kanādas lēmums nosūtīt savus spēkus uz Latviju stiprinās transatlantisko saiti

Kanādas lēmums nosūtīt savus spēkus uz Latviju stiprinās transatlantisko saiti, uzsver Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc Kanādas premjerministra Džastina Trudo oficiālā paziņojuma par Kanādas lēmumu kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajam NATO spēku bataljonam Latvijā.

Šis lēmums apliecina vienotu sabiedroto izpratni par alianses Austrumu flanga reģiona drošības vajadzībām, atzīst Raimonds Vējonis. Varšavas samitā plānots apstiprināt, ka trīs Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri NATO spēku daudznacionāli bataljoni.

”Lielāka sabiedroto klātbūtne reģionā stiprinās NATO aizsardzības spējas un nodrošinās atturēšanas efektu pret potenciāliem nākotnes apdraudējumiem,” uzsver Valsts prezidents.

”Mēs ieguldām Latvijas aizsardzībā un stiprinām savas aizsardzības spējas, bet mums ir ļoti būtiski, ka aliansē ir vienprātīgs atbalsts mūsu reģionam. Svarīgi arī pašiem būt konsekventiem jautājumā par ieguldījumiem aizsardzībā. Mēs nedrīkstam atkāpties no mērķa līdz 2018. gadam sasniegt 2 % no IKP valsts aizsardzībai,” norāda Valsts prezidents.

Ļoti nozīmīgi ir arī tas, ka šajā samitā tiek lemts par aizsardzību pret jebkāda veida draudiem, tai skaitā hibrīdkara draudiem, kas ir pēdējo gadu būtiska aktualitāte, kā arī par NATO lomu un tālāku rīcību cīņā pret terorismu, nelegālās migrācijas kontrolē, ciešāku NATO un Eiropas Savienības sadarbību, NATO misiju Afganistānā, atbalstu Ukrainai un Gruzijai, kā arī citiem jautājumiem, uzskata Raimonds Vējonis.