Nūjošana, vingrošana, joga – arvien vairāk iedzīvotāju piedalās bezmaksas sporta nodarbībās

14 komentāri

Gandrīz trešdaļai iedzīvotāju jeb aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku visā pasaulē fizisko aktivitāšu līmenis ir zemāks par rekomendēto. Turklāt mazkustīgs dzīvesveids ir tikpat kaitīgs kā smēķēšana. Tiesa, daudzviet Latvijā par velti ir pieejamas sporta aktivitātes – nūjošana, vingrošana, joga.

Velta ar paziņu Lidiju nūjošanas nodarbības Pļavniekos apmeklē pusgadu. Vienmēr piekopusi veselīgu dzīvesveidu: savulaik skrēja, slēpoja, bet tagad labprāt nūjo. Viss sākās nejauši – vienreiz ieraudzīja, ka arvien vairāk cilvēku Rīgā sāk nūjot.

“Skatos, divi jaunekļi kā jūs ar nūjām iet, es domāju, kāpēc jākaunas, sāku es arī iet. Baigi forši tā! Es mājā vingroju. Man arī znotiņš smuks! Ceļ šitos,” stāsta Velta.

Velta ir novērojusi, ka dāmas ir daudz aktīvākas, jo kungi seniori uz šīm bezmaksas nodarbībām nāk visai reti. “Viens kungs bija, un tas pats aizlaidās, viņi slinki, stīvi, viņiem kaut kas cits prātā: kāds aliņš vai kas,” viņa saka.

Nūjošanas trenere Katrīna Gorbatenkova arī novēro, ka kungi nelabprāt nāk nūjot. Taču nūjojot mazkustīgs dzīvesveids paliks pagātnē, trenere stāsta. Pirms nūjošanas vienmēr ir neliela iesildīšanās. “Nūjošana ir svarīga, jo attīsta visas muskuļu grupas, un šī vingrošana viņa attīsta konkrētas muskuļa grupas,” norāda nūjošanas trenere.

Pirmajā nodarbībā trenere vienmēr iesaka pierast pie nūjām, īpaši rokas nenodarbinot. Bieži vien nūjotājiem ir veselības problēmas.

“Ar cukura diabētu, ar paaugstināto holesterīna līmeni, ar augsto asinsspiedienu, ar lieko svaru, ar problēmām gūžās un ceļgalos,” stāsta trenere.

Taču šīs veselības problēmas, pateicoties nūjošanai, var mazināties. Nūjošanas un citas nodarbības Rīgas pašvaldība par velti piedāvā apmeklēt jau septīto gadu, bet Eiropas Savienības finansējuma dēļ kopš 2017. tā gada  gandrīz 10 reizes varēja palielināt nodarbību apjomu.

“Sākumā uz nodarbībām maksimāli nāca 20 personas, tagad 2o cilvēki ir vidējais rādītājs un mēdz būt, ka pa 50 cilvēki atnāk uz nodarbību,” saka Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Ilona Segliņa.

Ideja šīm bezmaksas fiziskajām aktivitātēm radās, kad kļuva skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien mazkustīgāki. Pēdējo trīs gadu laikā kopš vairākas Latvijas pašvaldības piedalās šajā Eiropas Savienības veselības veicināšanas pasākumos, tajos iesaistījušies 105 000 iedzīvotāju no vairākiem reģioniem.

“Pašvaldības īsteno šos pasākumus visiem saviem pašvaldības iedzīvotājiem, bet īpašs uzdevums iesaistīt ne tik aktīvos cilvēkus. Tādējādi uzlabojam šo cilvēku veselību, veicinām fizisko aktivitāti, kas ir liela problēma Latvijas iedzīvotājiem,” pauž Veselības ministrijas pārstāve Agnese Tomsone.

Tuvāko piecu gadu laikā Veselības ministrijā cer, ka bezmaksas fizisko aktivitāšu nodarbībās piedalīsies gandrīz pusmiljons iedzīvotāju visos Latvijas reģionos.

TOP komentāri

  • Dina Bruka
  • Patricia Greidane
    +2 +2 0

    Patricia Greidane

    Pēdējās dienās visu laiku redzu "Ņem dalību" Jūsu portāla rakstos. Nekādu dalību latviešu valodā neviens nevar paņemt. Var tikai piedalīties. Es ceru, ka vismaz turpmāk ievērosiet to un nepublicēsiet dalību ņemšanas.
  • Agris Saktins

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl