“Novēlu visiem Latvijas tautiešiem atgriezties mājās…” Saruna ar 104 gadus veco Lidiju Sīmani

3 komentāri

LNT raidījums “900 sekundes” šajā nedēļā stāsta par cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas mūžu. Pirmā stāsta varone – 104 gadus vecā Lidija Sīmane. 

Mīloša māte, despotisks tēvs, neveiksmīga pirmā laulība, savukārt otrajā laulībā saticīgi nodzīvoti 44 gadi. Lidijai ir meita, mazdēls un trīs mazmazbērni. Lidija Sīmane – dzimusi Brikše – piedzima 1914. gada 2. janvārī.

Vaicāta, kas viņai šos gadus palīdzējis, Lidija norāda: “Dievs, vienīgi Dievs. Neviens. Dievs un cilvēki, draugi. Tagad mazdēls.”

Lidijas spilgtākās atmiņas ir bērnības un jaunību dienu laiks. Meitene piedzima Tukuma rajonā, Struteles pagastā, lauksaimnieku ģimenē, kurā auga jau sešu gadus vecākā māsa. 14 gadu vecumā tēvs meitu no mājām padzinis, jo Lidiju piemeklējušas smagas veselības problēmas.

“Celies augšā, šodien ved mēslus, tev jāiet ārdīt… Es nevaru parunāt, nekā nesaku, es tik dzirdu, ka man tante sauc, vairāk neko, tikai ar rungu pa ribām. Kurš nestrādā, tam nebūs ēst, un tev jāiet pasaulē mācīties strādāt, kad gribēsi ēst, iesi strādāt, tev nav te palikšana,” atceras Lidija.

Lidija ar mammu sarunāja dzīvošanu kaimiņos, kur Lidija satika savu pirmo vīru, piedzima meita, bet ģimenē saticība nav valdījusi un tika iesniegta atlaulība. Lidija palika ar meitu un mammu.

“Piecus gadi mēs nodzīvojām trijatā, un tie bija labākie gadi manā mūžā. Vasarās es gāju par meitu, ziemās ar rokdarbiem. Es jau biju nodomājusi, ka es vairs neprecēšos, vispār nepatika,” stāsta Lidija.

Bet viņa satika Albertu, pie kura bija aizgājusi strādāt par meitu. Iesākumā simpātijas nav radušās, bet saimnieks bijis neatlaidīgs.

“1940. gadā mēs apprecējāmies, 1944. gadā mums bija māja jāatstāj, jo tur gāja šaušanās, bet mēs pastāvējām mājās 1944. gadā 4. novembrī. Tad to nakti šāvās gan, oi, dieniņ, kādi četri no rīta, buļļi bļāva, govis māva, cūkas kvieca,” atceras Lidija.

Pēc kara ģimenē daudz kas piedzīvots – dzīve pansionātā, veselības problēmas, bet palīdzēja draugi un paziņas. Tagad Lidija ir laimīga dzīvot pie mazdēla Mālpilī.

“Es pasēdu pie radio, padziedu līdzi, man dziedāt patīk,” saka Lidija.

Lidijai ir aktīva un labprāt iesaistās dažādās avantūrās, uz kurām bieži vien viņu pierunā draugi. Patīk arī uzdejot.

“Latvijas ir mana tēvija, man tēvu zeme, man dzimtene, es novēlu visiem Latvijas tautiešiem, tautietēm, bērniem un visiem Latvijā dzimušiem, kuri kaut kādos dzīvos strupceļos aizceļojuši tālumā, svešumā klīst, lai viņi atgrieztos mājas un visi centīgi strādātu, rūpētos, lai Latvija plauktu un zeltu,” novēl Lidija.

Lidija Sīmane nākamā gada 2. janvārī svinēs 105. dzimšanas dienu.

3 komentāri