31 komentārs

Jaunu tiltu pār Daugavu tuvākajā laikā Rīgas iedzīvotājiem neredzēt. Tāpēc atkal aktualizēta ideja par prāmju satiksmes ieviešanu pār upi pilsētas ziemeļdaļā. Vai tas būtu lietderīgs veids kā atvieglot intensīvās transporta plūsmas pār Rīgas tiltiem?

Noslogotie tilti un kravu transporta plūsmas gar vecpilsētu ir šķietami nepārejoša Rīgas sērga. Kā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt arī prāmju satiksmes ieviešana pār Daugavu ziemeļos no Vanšu tilta. Šādu ideju intervijā laikrakstam ”Neatkarīgā” izteicis Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sarunā ar LNT viņš gan norāda, ka primāri pilsētā transporta plūsmu novirzīšanai jāattīsta apvedceļu tīkls, kas pašlaik arī notiekot. Savukārt par prāmju un laivu satiksmi esot jādomā plašāk – tā nepieciešama ne tikai kā alternatīva tiltiem, bet arī kā tūristu piesaistīšanas instruments.

“Īstermiņā tie ir apvedceļi, bet, skatoties tādā tālākā nākotnē kontekstā ar ostas attīstību, kravu plūsmu, es domāju, ka ir jāskata dažādas alternatīvas. Jāsalīdzina un jādomā, kuras no tām varētu būt efektīvākas. Gan tūrisms, gan iekšējā kustība, gan kravu pārvadājumi. Šeit būtu gan jānāk pilsētai pretim ar infrastruktūras attīstīšanu un privātajiem būtu arī jāsadarbojas un jāredz tie virzieni, kuri būtu pirmie aktuālie,” saka Princis.

Jaunus tiltus pār Daugavu būvēt pagaidām nav plānots. Tā dēvētais Ziemeļu šķērsojuma projekts iesaldēts, jo izmaksātu pārāk dārgi. Prāmju satiksme kā iespējama alternatīva apspriesta jau iepriekš.

Prāmju satiksmi no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi bija plānots atklāt jau 2008. gadā. Tomēr iecere izgāzās. Pret projektu arī iebilda vietējie iedzīvotāji, kuri bija norūpējušies par kravu satiksmes intensitātes palielināšanos pie savām mājām.

Pilsēta plānoja izbūvēt piestātnes, bet kravas un vieglos auto pār upi ar prāmjiem pārvadātu privātuzņēmēji. Projektu savulaik pētīja inženierzinātņu doktore Ija Niedole, kura norāda, ka prāmju satiksme daudziem samazinātu Daugavas šķērsošanai nepieciešamo laiku.

“Kad mēs pētījām to, secinājām, ka tur var piedalīties divi prāmji un tā darbība var samazināt laika patēriņu vieglajām automašīnām uz 25 minūtēm vidēji. Un kravu transportam uz 20 minūtēm,” saka Niedole.

Eksperti toreiz secinājuši, ka prāmju satiksme pilsētas ziemeļos būtu lietderīga un ekonomiski pamatota, taču tikai ar to vien Rīgas tiltu noslogojuma problēmas atrisināt nevarētu.

“Mums visgrūtākās vietas no satiksmes organizācijas – tās ir pieejas pie tiltiem pilsētas kreisajā krastā. Pie Vanšu tilta, pie Akmens tilta. Kaut kāds plus no prāmja, ja mēs par to runājam, tad tas atvieglos situāciju kaut kādā nelielā mērā. Tas var palīdzēt, mēs varam cerēt, ka 5-10% transporta plūsmas varbūt aizies uz turieni. Bet vairāk nē. Cerēt, ka tas būs risinājums lielai problēmai – es domāju, ka uz to cerēt nevajag,” uzskata Niedole.

Ierosinājums par prāmju satiksmes pār Daugavu pagaidām izvirzīta kā ideja, ko būtu vērts apspriest. Rīgas politiskās vadības līmenī par to konkrētu plānu nav.

TOP komentāri

  • Sviests
    +5 +5 0

    Sviests

    Kādu vēl prāmi?!
    Daugava nav tik liela lai būtu kkads prāmis jābūvē
    Naudu atkal Kkur izmest vajag
    Lai sataisa ceļus Rīgā izveido jēdzīgus krustojumus un pievadceļus pie tiltiem
    Nekādu prāmi te nevajag
  • Jānis Krūmiņš
    +4 +4 0

    Jānis Krūmiņš

    Ja uztaisītu 4 virzienu apkārt Rīgai tad nevajadzētu doties cauri tai
  • Ingus Mats
    +2 +2 0

    Ingus Mats

    Prāmju satiksmei neticu. Arī tur būs lielas rindas čammāšanās dēļ. Es domāju, ka problēma ir dēļ luksoforiem, kas atrodas uzreiz pēc nobraukšanas no tilta un pāris tuvākie. Daudzviet pasaulē šie luksofori ir aizstāti ar apļveida krustojumiem. Problēmu nekādu. Protams, ka Rīgu tāpēc nepārbūvēs, tomēr pieregulēt pašreizējos luksoforus gan šķiet elementāri.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl