Noskaidrotas labākās skolas Latvijā – reitinga līderes paliek nemainīgas

2 komentāri

Jau 30 gadus labākajām Latvijas skolām pasniedz Ata Kronvalda balvu, un nupat noskaidrots šā gada tops.

Līderes reitingā gan gadu no gada ir tās pašas skolas. Tās uzskata, ka to panākumu atslēga ir labāko skolēnu atlase un mērķtiecīgs pedagogu darbs, bet pienesums visiem, ka tieši viņi ir tie, kas rada nākotnes izcilniekus un jaunos zinātniekus.

Skolu reitings veidojas pēc skolēnu sasniegumiem valsts mācību olimpiādēs, zinātniskajās konferencēs un citos mācību pārbaudījumos. Trīs dažādās kategorijās pēc skolu lieluma un tipa šogad pirmajās vietās bija Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola un Rīgas Valsts 1. ģimnāzija.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija skolu reitinga pirmajā vietā ir gadu no gada. Šogad valsts ģimnāziju konkurencē tā tuvāko sekotāju – Āgenskalna Valsts ģimnāziju – apsteidza par vairāk nekā uz pusi lielāku iegūto reitinga punktu skaitu.

“Es domāju, ka standarta atbilde būtu mērķtiecīgs skolēnu un pedagogu darbs. Bet patiesībā man liekas, ka tam visam pamatā ir liela motivācija. Un tā ir viena no lietām, ar kuru tieši mūsu ģimnāzija izceļas, – ļoti motivētiem skolēniem, kas strādā ne tikai klases ietvaros, bet arī dara daudz lietas papildus,” norāda Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas pedagogs un starptautisko olimpiāžu koordinators Jānis Zeimanis.

Vēl lielāka plaisa starp pirmo un pārējām reitinga vietām ir mazo skolu konkurencē. Šeit pirmo vietu jau ne pirmo gadu ieguvusi Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola. Panākumi skolai ir strauji, jo tā dibināta tikai pirms četriem gadiem.

“Skolas panākumi slēpjas trīs lietās. Pirmā ir tieši skolēni, kuri ir ar labu sagatavotību un vēlmi iegūt augstas kvalitātes izglītību tieši eksaktajās jomās. Otra lieta, – tie ir skolotāji, kas nodrošina šo augsto latiņu skolēniem. Un trešais ir visas iespējas, ko sniedz skolēniem gan pati šī vidusskola, gan ciešā sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti,” pauž Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas valdes loceklis Artūrs Zeps.

Ata Kronovalda fonds skolu reitingu izveidoja vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēdējos gados gan līderi ir tie paši. Fonda vadītājs Henriks Danusēvičs saka, ka reitinga mērķis nav parādīt vidējo izglītības līmeni skolās.

“Mēs gribam tikai parādīt tās skolas, kurās ir lielākas iespējas, ka skolēns, kam ir talants, ka viņš tiks attīstīts un viņš nokļūs augstākā līmenī, un tā sagatavos jauno zinātnieku paaudzi Latvijai,” skaidro Danusēvičs.

Taču Danusēvičs uzskata, ka reitings parāda skolu attieksmi pret jauno talantu veidošanu un skolēnu iespējas šajās izglītības iestādēs sevi pierādīt ne tikai starp klases biedriem, bet daudz plašākā mērogā.

“Jo īstenībā nevar būt neviena skola, kur ir normāli skolotāji, kur nav sasniegumi kaut vai skolēnu zinātniskās biedrības konferencē. Jo tā prasa tikai izveidot zinātnisku darbu, ja ir grūti fizikā, matemātikā, tad ir novadpētniecība,” bilst Danusēvičs.

Taču citu skolu konkurencē var izcelt vairākas ārpus Rīgas esošās skolās. Ne tikai Daugavpils Krievu vidusskolu – liceju, kas ir labākā lielā skola, bet arī, piemēram, Rudzātu vidusskolu un Jaunsvirlaukas pamatskolu, kuras ieņem otro un trešo vietu mazo skolu konkurencē.