1 komentārs

Irina dzīvo Teikā renovētā piecstāvu mājā, un šobrīd dzīvoklī beidzot ir silti. Lai arī pirms diviem gadiem vienoties ar kaimiņiem par mājas renovāciju nebija viegli, šis posms tagad ir aiz muguras un dzīvokļu īpašnieki šo lēmumu nenožēlo.

Tiesa gan, kopumā Latvijas iedzīvotāji ir kūtri daudzdzīvokļu namu siltināšanā. Nepilnu sešu gadu laikā, kopš Latvijā sākusies daudzdzīvokļu māju renovācija, atjaunoti tikai nedaudz vairāk par 2% veco ēku. Šis process pagaidām ir gandrīz apstājies, jo beidzies Eiropas fondu līdzfinansējums, taču nākamā gada pavasarī tas atkal būs pieejams.

Irina, siltināta daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja:

Siltāk tagad ir. Kāda jēga maksāt naudu par siltumu, ja dzīvokļos vienalga ir auksts?! Maksājam mazāk nekā agrāk, ar visu paņemto kredītu. Agrāk dzīvokļos bija ļoti auksts un lieli rēķini.

Vidēji vienas mājas renovācija maksā 200 tūkstošus eiro. Dzīvokļu īpašniekiem no savas kabatas jāmaksā puse no šīs naudas, bet 50% sedz Eiropas fondi un valsts budžets. Kopumā pavasarī tiks piešķirti līdzekļi nākamajiem pieciem gadiem – kopumā namu siltināšanai tiks atvēlēti 176 miljoni eiro.

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors:

Tiklīdz programma būs atvērta un dokumentācija – gatava, iedzīvotāji varēs pieteikties līdzekļu saņemšanai. Šobrīd nav iespējams pieteikt renovācijai jaunas ēkas, taču patlaban vairāk nekā 300 ēku joprojām ir siltināšanas procesā, līdz ar to nākamajā būvniecības sezonā vismaz 300 ēkas Latvijā tiks nosiltinātas.

Līdz šim mūsu valstī renovētas ir gandrīz 500 dzīvojamās mājas, un vēl tuvākajā laikā tiks atjaunotas gandrīz 400 ēkas. Taču kopumā šāda renovācija būtu nepieciešama 25 tūkstošiem māju.

Visaktīvāk mājas renovē Kurzemē un Vidzemē, bet kūtrāki ir rīdzinieki un Latgales reģiona iedzīvotāji. Parasti ēku siltināšana aktīvāk notiek tajās pilsētās, kur pašvaldība un apsaimniekotāji aktīvi informē iedzīvotājus par šādu iespēju.

Uzņēmumi, kuri konsultē iedzīvotājus un iesaka savas dzīvojamās mājas renovēt, uzskata, ka šis skaitlis nav liels, taču vairāk siltināt pat nebūtu iespējams.

Kārlis Reinfelds, SIA Mūsu projekts pārstāvis:

Šim procesam vajadzētu notikt raitāk, bet, saskaroties ar visām problēmām, piemēram ar darba spēka trūkumu Latvijas būvniecībā, lielāku kapacitāti mums grūti uzņemt. Protams, pašlaik renovēto ēku skaits ir mazs.

Plašāk – skaties video!

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl