“Nopērk jaunu auto, dzird, ka “Dievs” sāk runāt!” 112 dispečeri stāsta par kurioziem darba ikdienā

0 Komentāru

Otrdien, 11. februārī, visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu. Latvijas glābšanas dienesta dispečeri pērn saņēma miljons zvanu.

Zvanu centrā stāsta, ka liels apgrūtinājums dispečeriem ir nelīdzsvarotie zvanītāji, kuri traucē darbu, taču lielākā balva dispečeriem ir apziņa, ka viņi palīdz glābt dzīvības.

Zvanu centra darbinieka maiņa sākas astoņos no rīta. Ar atpūtas brīžiem maiņa kopumā ilgst diennakti. Pēc tam – trīs dienas brīvas. Visvairāk zvanu ir nedēļas nogalēs, svētkos. Arī pilnmēness laikā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dispečere Kitija Arbeitere stāsta: “Uz vakaru, uz nakti ir ļoti daudzi. Aktīvi zvana. Visiem vajag policiju, ātro palīdzību, mēs tad attiecīgi tālāk savienojam.”

Dienesta darbinieki runā latviski, krieviski, angliski. Lai gan dispečeram jāsaskaras arī ar nelīdzsvarotiem zvanītājiem, kas mēdz pat ar 100 zvaniem dienā traucēt darbu, lielākā balva šajā darbā ir apziņa, ka dispečers ir svarīgs starpnieks posmā, kas glābj cilvēku dzīvību.

“Ja rezultāts ir pozitīvs, ir tāds gandarījums pašai tajā mirklī, sajūta, ka esi paveicis mazu varoņdarbu,” bilst Arbeitere.

Bieži tiek saņemti maldinoši izsaukumi, un informācija par zvanītājiem ātri nonāk tiesībsargājošo iestāžu rokās. Jaunākās paaudzes automašīnās automātiski iebūvēta trauksmes sistēma, kas savieno ar VUGD. Šī sistēma glābusi cilvēku dzīvības Latvijā reālās avārijās, bet gadās arī kuriozi.

“Cilvēki nopērk jaunu mašīnu, sāk testēt. Nospiež pogu. Dzird, ka kāds “Dievs” ar viņiem runā. No kaut kurienes! Viņi samulst un nerunā. Lielākā problēma, ka nerunā. Domājam, ka kļuvis slikti, sūtām palīgā,” stāsta Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas vadītājs Hermanis Plisko.

Dienesta darbinieki ir tikai cilvēki, un arī viņiem šad tad vajag palīdzību, sevišķi pēc īpaši smagām maiņām. Iekšlietu ministrija piedāvā psihologa atbalstu. Nodaļas vadītājs situāciju salīdzina ar tvaika nolaišanu, stāvot lielveikala rindā un uzkliedzot pārdevējai.

“Šeit ir vēl sliktāk. Cilvēku neredzam, runājam, un tad runājam visu, ko domājam, nedomājam. Derētu padomāt, kā pret līdzcilvēkiem izturamies,” bilst Plisko.

Zvanu centros visā Latvijā katru diennakti dežurē 19 dispečeri, kuri atbild uz vidēji 3000 zvaniem ar dažādiem lūgumiem palīdzēt.

0 Komentāru