VID nodokļu auditos apsardzes firmām uzrēķinājis 12 miljonu eiro parādus

Komentāri

Lielākās apsardzes firmas gatavas noslēgt ģenerālvienošanos, kurā apņemtos turpmāk maksāt visus nodokļus.

To, ka nodokļu nemaksāšana šajā nozarē ir liela problēma, apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas auditos dažādām apsardzes firmām uzrēķinājis 12 miljonus eiro. Paši apsardzes uzņēmumi situāciju drošības biznesā apraksta aptuveni šādi: “Izbijis policists sasauc trīs četrus draugus, nodibina apsardzes firmu un taisa shēmas, kā nemaksāt nodokļus” .

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Drošības nozares kompāniju asociācija apvieno tikai četras no vairāk nekā 450 Latvijā strādājošajām apsardzes firmām. Bet tieši šīs četras kompānijas nomaksā pusi no visiem apsardzes firmu Latvijā maksātajiem nodokļiem.

Jānis Ābele
Drošības nozares kompāniju asociācijas padomes loceklis

Izbijis policists sasauc savus trīs četrus draugus, paņem licenci, un aiziet – viņi sargā. Un tas ir gaužām vienkārši. Skaidrs, ka tur veidojas tālāk tās visas shēmas, par kurām runāja VID.

VID tik tiešām atzīst, – shēmas apsardzes biznesā ar nodokļiem ir, piemēram, apsardzes iepirkumā uzvar firma, kura pati nemaz negrasās neko sargāt, bet gan tikai piesaista apakšuzņēmējus, kuri savukārt maksā aplokšņu algas un iesaistās PVN shēmās. Kompāniju ķēdes ir tik samezglotas, ka nodokļu inspektoram, ierodoties uz pārbaudi, apsargs bieži vien pats nemaz nezina, kuru firmu tai brīdī pārstāv. Izplatīta shēma arī esot deklarēt plānus nomaksāt nodokļus, lai izskatītos mazāk aizdomīgi, bet reāli neko nemaksāt.

Dace Pelēkā
VID ģenerāldirektores vietniece

Reāli viņi netiek samaksāti. Tiek veidoti nodokļu parādi. Vai arī, kad VID ir aizgājis pārbaudīt, uzņēmums tiek likvidēts, pārrakstīts uz citu personu vai arī vienkārši uzreiz dibināts jauns.

Auditos dažādām apsardzes firmām uzrēķināti parādi 12 miljonu eiro apmērā. Tostarp PVN izkrāpšanas shēmā, par kuras atklāšanu dienests paziņoja ceturtdien, 21. septembrī, bijuši iesaistīti apsardzes uzņēmumi. Tādēļ divas apsardzes biznesa asociācijas, kas kopā pārstāv vairāk nekā pusi apsardzes tirgus grib noslēgt līdzīgu ģenerālvienošanos, kā to jau izdarījuši būvnieki. Tā nozīmētu, ka nozares pārstāvji paši apņemas, pirmkārt, oficiāli maksāt saviem darbiniekiem lielāku algu nekā valstī noteiktā minimālā, un otrkārt, izslēgt shēmas, piemēram, nepiesaistot mikrouzņēmējus. Viņi arī vēlētos, lai šādu aizliegumu ieraksta likumā. Lai no ģenerālvienošanās būtu jēga, gan esot nepieciešami arī likuma grozījumi.

Saeimas Iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis gan norāda, ka ideja aizliegt apsardzes jomā strādāt mikrouzņēmumiem radusies jau pērn, bet valdība to noraidījusi.

Ainars Latkovskis
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs

Diemžēl nodokļu režīms aptver visus uzņēmējus – vai tie būtu apsardzes, vai viņi adītu zeķes. Līdz ar to likums neļauj diferencēt.

Viņaprāt, reālāka esot ideja likt valsts iestādēm, iepērkot apsardzes pakalpojumus, pievērst uzmanību tam, vai pakalpojumus sniegs konkursa uzvarētājs vai kādi dīvaini apakšuzņēmēji. Attiecīgās likuma izmaiņas Iekšlietu komisija arī varētu izstrādāt.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl