No vēža slimniekiem rehabilitāciju saņem tikai 1%, par to sašutusi Valsts kontrole

0 Komentāru
No vēža slimniekiem rehabilitāciju saņem tikai 1%, par to sašutusi Valsts kontrole
KASPARS KRAFTS, F64

Trūkumi stratēģijā, neskaidra sistēma un neefektīvs rezultāts – tik kritiski Valsts kontrole (VK) vērtē medicīnisko rehabilitāciju Latvijā.

Revidenti secinājuši, ka rehabilitācijas process valsts līmenī faktiski palicis bez uzraudzības. Nav izpildīts neviens uzdevums, lai uzlabotu pakalpojumus pacientiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām. Veselības ministrija skaidro, ka šis vērtējums ir par vairākus gadus seniem notikumiem, tomēr sola uzlabojumus.

VK secina, ka daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai “uz papīra”. Lai gan agrāka rehabilitācijas sākšana ir viens no instrumentiem, lai cilvēks pēc slimības iespējami ātrāk varētu atgriezties darbā, rehabilitācijas plāns ir neskaidrs, palīdzību saņem niecīgs skaits to iedzīvotāju, kuriem tā patiešām būtu nepieciešama.

Inga Vārava
VK pārstāve

Pieaug personu ar invaliditāti skaits, muskuļa un skeletu saslimšanās, tomēr plānveida rehabilitācijas pasākumi, kas domāti strādājošiem cilvēkiem, lai atgrieztu darbā, netiek sniegti.

Medicīniskās rehabilitācijas process valsts līmenī esot palicis bez uzraudzības. Kopumā valstī nav skaidra, pierādījumos balstīta redzējuma rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti noteikto mērķu sasniegšanai. Nav izpildīts neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām.

“No onkoloģiskajiem pacientiem rehabilitāciju saņēmis tikai 1% cilvēku! Savukārt kardioloģiskās rehabilitācijas plāns nav arvien, insulta pacientu rehabilitācija netiek nodrošināta visās iestādēs, kur ir insulta vienības,” norāda Vārava.

Veselības ministrija pārmetumus noraida, akcentējot, ka pētījumā izmantoti veci dati – no 2014., 2015. gadiem.

Oskars Šneiders
Veselības ministrijas pārstāvis

Šogad ir būtiski uzlabojusies situācija. Ir plānots nodrošināt 100 000 rehabilitācijas gadījumu vairāk. Tas būtiski pieejamību uzlabos.

Secinājumi ir skarbi – pieaug to slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem saslimšana ilgst vairāk par pusgadu, un personu skaits, kurām darbnespējas lapā norādīts cēlonis “arodslimība”.

0 Komentāru