No Vācijas izraidītajiem bēgļiem Latvijā draud bezpajumtnieka statuss

75 komentāri

Tiesībsargs un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” kritizē atbildīgo ministriju nevēlēšanos palīdzēt tiem Latvijai piesaistītajiem patvēruma meklētājiem, kurus Vācija šobrīd izraida un sūta atpakaļ uz Latviju. Daudziem Latvijā draudot bezpajumtnieka statuss.

Nespējot izdzīvot ar niecīgo valsts pabalstu, Latvijai piesaistītie sīriešu un eritrejiešu bēgļi devās labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Tagad, kad Vācija viņus izraida un sūta atpakaļ uz Latviju, te vairs nepienākas nekāds valsts atbalsts.

”Gribu palīdzēt bēgļiem” vadītājs Egils Grasmanis norāda: “Viņi atbrauc atpakaļ, vienīgā vieta, kur viņi reāli var nokļūt, ir patversme. Patversme vai uz ielas.”

Savukārt ”Gribu palīdzēt bēgļiem” UNHR projekta vadītāja Ieva Raubiško saka: “Šie cilvēki ir ļoti tālu no cieņpilnas dzīves. Viņi ir atstāti uz ielas, burtiski gandrīz vai renstelē.”

Šos bēgļus no ielas un pārtikas trūkuma glābj sabiedrības ziedojumi un biedrība ”Gribu palīdzēt bēgļiem”.

“Mēs viņus izmitinām hosteļos, īrējam dzīvokli, un viņiem nepienākas nekāds atbalsts – ne dzīvesvieta, ne mentori no valsts,” skaidro Grasmanis.

Foto: TV3 ZIŅAS

Ja Vācija turpinās sūtīt atpakaļ šīs personas, biedrībai drīz izsīks saziedotā nauda. ”Gribu palīdzēt bēgļiem” rakstīja vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”). Klusums. Reaģēja tiesībsargs Juris Jansons un sasauca atbildīgās ministrijas. Risinājuma nav. “Mēs mēģinājām tikties arī ar Iekšlietu ministriju, viņi neizrādīja interesi. Diemžēl mūs nedzird,” bilst Grasmanis.

Foto: TV3 ZIŅAS

Savukārt I. Raubiško norāda: “Arguments, ka nav daudz šādu cilvēku – atpakaļ atgrieztu – neatbrīvo valsts iestādes no pienākuma izstrādāt sistēmu.”

Lai situāciju kaut nedaudz risinātu, biedrība ”Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina politiķus grozīt noteikumus tā, lai šiem no Vācijas izraidītajiem cilvēkiem ļautu īslaicīgi uzturēties patvēruma meklētāju centrā ”Mucenieki”. Tas viņiem šobrīd ir liegts, jo, līdzko persona saņem bēgļa vai alternatīvo statusu, centrs Muceniekos ir jāpamet. Taču šeit šobrīd ir daudz brīvu vietu.

Foto: TV3 ZIŅAS

Bezmaksas dzīvošana Muceniekos ļautu šiem bēgļiem meklēt darbu un ar laiku nostāties uz savām kājām. Izskan arī ierosinājums grozīt pabalstu saņemšanas kārtību, jo šobrīd bēgļiem nav pat iespēju iegūt trūcīgā vai maznodrošinātā pabalstu.

“Viss sociālais atbalsts pašlaik ir piesaistīts deklarētajai dzīvesvietai. Bez deklarētas dzīvesvietas šie cilvēki nevar pretendēt ne uz ko,” skaidro Raubiško.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) liek noprast – bēgļi un personas ar alternatīvo statusu paši esot vainīgi. Viņiem nevis vajadzēja meklēt labāku dzīvi Vācijā, no kurienes tagad izraidīti, bet ar valsts sākotnējo atbalsta programmu tomēr iekārtoties uz dzīvi Latvijā un strādāt.

PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze norāda: “Ja tas netiek izdarīts, tad vienkārši jautāt – tagad es te esmu, dodiet man – tā ir šī cilvēka atbildība. Mēs nevaram teikt, ka tikai valsts ir par visu atbildīga.”

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV Lv) intervijā raidījumam “900 sekundes” lika noprast, – paši vainīgi.

Situācija saniknojusi tiesībsargu Juri Jansonu, kurš sola politiķus spiest meklēt risinājumu: “Tas ir nopietnā pretrunā ar sociāli atbildīgu valsti. Ja Latvija ir uzņēmusies palīdzēt šie bēgļiem, tas nozīmē, ka mēs nodrošinām visus apstākļus tā, lai cilvēks varētu iekļauties sabiedrībā bez cieņas pazemojumiem.”

Absurds esot arī tas, ka šiem bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu Latvija piemēro pamatīgus naudas sodus līdz 350 eiro, arī pat bērniem par to, ka laikus nav pagarinājuši savu uzturēšanās atļauju.

“Principā viņi atgriežas, tiek sodīti un dzīvo uz ielas,” norāda Grasmanis.

“Gribu palīdzēt bēgļiem” šos sodus pārsūdz tiesā. Vienā gadījumā ir arī uzvarējuši prāvu.

Foto: TV3 ZIŅAS

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina ziedot tos, kuri vēlas palīdzēt bēgļiem ar naktsmāju un ēdiena nodrošināšanu.