No septembra koledžās vairs nevarēs iegūt medmāsas izglītību

156 komentāri

No septembra koledžās iegūt medicīnas māsu izglītību vairs nebūs iespējams, un turpmāk šo profesiju varēs apgūt tikai universitātēs – paredz māsu izglītības reforma, vēsta TV3 ziņas.

Galvenais reformas mērķis ir celt medicīnas māsu izglītības kvalitāti, tādējādi sagatavojot konkurētspējīgākus un zinošākus mediķus. Kā stāsta Latvijas Māsu asociācijā, pašreizējais profesijas standarts esot novecojis un neatbilst Eiropas Savienības direktīvām.

Patlaban koledžās trīs gadu laikā māsas var apgūt septiņas dažādas specialitātes un pēc tam, vienu gadu mācoties bakalaura studijās, iegūt arī augstāko izglītību. Tādējādi studēt gribētājām jāstājas divās skolās un jāraksta divi kvalifikācijas darbi. Lai procesu vienkāršotu, turpmāk profesiju varēs iegūt tikai universitātēs, mācoties četrus gadus.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska

“Ilgtermiņa ieguvumi – tas, ka māsas strādās profesijā, nevis specializācijā, tas, ka māsas būs ar augstāko izglītību. Tas ir sabiedrībai ieguvums un veselības aprūpei, jo šeit mēs runājam gan par aprūpes kvalitāti, gan pacientu drošības aspektiem.”

Patlaban pēc koledžas absolvēšanas māsa var strādāt tikai tajā specialitātē, kuru apguvusi. Tādējādi viņām liegta brīva “kustība” darba tirgū medicīnā. Tagad šīs programmas integrēs universitāšu programmās, tādējādi ļaujot iegūt vispārējās zināšanas, kas pēc absolvēšanas ļaus strādāt jebkurā medicīnas specialitātē. Tas nozīmē, ka māsu sertifikācija arī vairs nebūs nepieciešama.

Lēmumu par izmaiņām valdība atbalstīja jau aizpērn, tādēļ ar māszinību programmas slēgšanu koledžas jau ir samierinājušās. Atsevišķi jautājumi gan vēl neesot skaidri, piemēram, kas notiks ar pasniedzējiem.

“Otra baža ir par to, ka tās māsas, kuras beigs otro kursu 22.gadā un saņems izziņu par šo te kursu apguvi un turpinās studēt bakalaura programmā, vai visām būs budžeta vietas vai tomēr kādai būs jārēķinās ar savu finansējumu,” saka Latvijas Universitātes (LU) Rīgas medicīnas koledžas direktores vietniece Sarmīte Villere.

Ja par studijām universitātē visiem koledžās studēt gribētājiem būtu jāmaksā, visticamāk, tas draudētu ar lielu studentu skaita kritumu. Tā kā zaudēt vēl vairāk potenciālo mediķu nozare atļauties nevar, Veselības ministrija sola, ka budžeta vietas no koledžām pārcels uz universitātēm.

Augstskolas gan sola, ka jauno studentu pieplūdumam ir gatavas, jo pārmaiņām sākuši gatavoties savlaicīgi. Tomēr tas uz laiku var radīt medmāsu trūkumu slimnīcās.

“Sadarbībā ar RSU un Sarkanā krusta koledžu, esam vienojušies un varu apliecināt, ka identisks skaits no koledžas tiks pārcelts uz universitāti. Šobrīd notiek diskusija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un LU,” saka VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

Medicīnas māsas līdz šim studēja arī koledžās reģionos, tādējādi palielinot iespēju, ka vēlāk arī strādāt paliks turpat. Atsevišķas koledžas pauž satraukumu, ka tādējādi piesaistīt medicīnas māsas darbam reģioniem, kur jau tā ir akūts to trūkums, kļūs vēl grūtāk. Bažas ir arī par to, ka brīdī, kad otrā kursa studentes dosies uz augstskolu, lai mācītos vēl divus gadus, viens gads būs tāds, kad no koledžām darba tirgū neieplūdīs neviena medmāsiņa. Nozares pārstāvji uzskata – ilgtermiņā tas atmaksāsies.

“Darba tirgū ienāks absolventi no augstskolām un ienāks absolventi, kas būs ar šīm plašajām kompetencēm. Tas būs viens pārmaiņu gads, bet bez tām māsas profesija kā tāda attīstīties nevar,” saka Kļaviņa.

Studentu pieplūdumam septembrī universitātes esot gatavas. Turklāt sadarbība ar koledžām turpināšoties gan attiecībā uz pasniedzējiem, gan telpām.

LU Māszinību bakalaura programmas direktore Ina Mežiņa-Mamajeva.

“Protams, mēs tam cītīgi gatavojāmies, mēs esam piesaistījuši jaunus docētājus, mēs esam iekārtojuši laboratorijas tieši māszinībām, esam iepirkuši aprīkojumu. Tam nevajadzētu būt nekādai problēmai.”

Līdz šim ik gadu studijas māsas profesiju koledžās apgūt izvēlējās vidēji seši simti studentu.

Lasi vēl:

156 komentāri