No jūlija plāno aizliegt tirgot vienreizlietojamos plastmasu izstrādājumus

21 komentārs

No šī gada jūlija Latvijā plānots aizliegt tirgot vairākus vienreiz lietojamo plastmasu saturošos izstrādājumus. Liegums attieksies, piemēram, uz ausu tīrāmajiem kociņiem, vienreizlietojamajiem šķīvjiem, dzērienu salmiņiem. Tiek cerēts, ka šie ierobežojumi plastmasas atkritumu apjomu Latvijā ik gadu samazinās pat par 40 tonnām.

Dažādu plastmasas izstrādājumu liegums saistīts ar Eiropas Savienības (ES) kopējo mērķi samazināt kaitīgo vielu nonākšanu vidē. Aizliegums paredz, ka no jūlija visā Eiropā nevarēs tirgot un piedāvāt patērētājiem vates kociņus, vienreizlietojamos galda piederumus un šķīvjus, balonu kociņus, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojumus, kā arī dzērienu maisāmkociņus un salmiņus.

“Tā problēma ir tāda, ka plastmasa, kas nonāk dabā, tā nesadalās aptuveni 400 gadus. Šis te solis mums ļaus kopumā samazināt vienreizējo plastmasas atkritumu apjomu par aptuveni 40 tonnām gadā,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).

Tirgotāji jaunajām prasībām gatavojās pēdējos divus gadus, tādēļ pret izmaiņām neprotestē un ir tām gatavi. Noteikumi paredz, ka preces, kuras valstī būs ievestas līdz 2.jūlijam, drīkstēs iztirgot, tādēļ organizācijās lēš, ka vienreizlietojamos plastmasas piederumus veikalu plauktos redzēsim vēl aptuveni pusgadu pēc lieguma stāšanās spēkā.

“Patērētājiem ir tikai jārēķinās, ka šie te jaunie trauki būs dārgāki. Bet citu jau problēmu nav, izņemot cenu kāpumu visam, kas ir saistīts ar šiem te vienreizlietojamajiem priekšmetiem,” skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Vienreizlietojamo plastmasas trauku izplatītāji stāsta, ka aizliegums patiesībā skars niecīgu tirgus daļu, jo vairums uzņēmēju jau ir pārgājuši uz bioloģiski draudzīgākiem iepakojumiem.

Uzņēmumā arī uzsver – daudzi trauki, kas izskatās kā plastmasas, patiesībā veidoti no dažādu materiālu maisījumiem, līdz ar to – šajā aizliegumā tie neietilps. Piemēram, iecienītās kafijas un dzērienu glāzītes paliks. Vienlaikus uzņēmumā stāsta – šie dažādo materiālu maisījumi dabai ir tikpat kaitīgi kā plastmasa.

“Tas, ko mēs iztēlojamies un redzam kā papīru. Ir jāsaprot, ka tas nav tīrs papīrs un tas nav pārstrādājams. Šīs visas papīra kombinācijas parasti ir kopā ar kādu no polimēriem, tātad ar plastmasu, un tas nav pārstrādājams nekādā iespējamā veidā,” norāda SIA “Polipaks Group” Mārketinga daļas vadītāja Kristīne Krave.

Aktīvi vienreizlietojamo trauku izmantotāji, sevišķi pandēmijas apstākļos, ir ēdinātāji. Lielākā daļa no tiem uz videi draudzīgākiem iepakojumiem pārgājuši savlaicīgi, tādēļ gaidāmais liegums viņus sevišķi nesatrauc.

“”Delisnack” Rīga restorāni no plastmasas vienreizējiem traukiem atteicās jau pirms vairāk nekā gada, tātad jau pirms pandēmijas krietnu laiku. Viss tiek pakots šāda paskata organiskajā traukā. Viņš elpo un nekas netek ārā, tādā ziņā ēdiens saglabājas labas kvalitātes,” pauž “Fontaine Delisnack” vadītājs Ivars Kalvis.

Kalvis neslēpj, ka sākotnēji nācies notestēt vairākus piegādātājus, jo dažiem materiāliem ir tendence deformēties un radīt vizuāli nepievilcīgu skatu. Pagaidām neatrisināts jautājums ir vēl tikai par plastmasas salmiņu aizstāšanu. Lai gan materiāli ir videi draudzīgāki, tie ir arī ievērojami dārgāki.

“Viņi ir dārgāki, krietni dārgāki, savas reizes trīs noteikti – atkarīgs no ražotāja un piegādātāja. Klients ir spiests maksāt par iepakojumu, bet, nu būsim godīgi, restorāns šos traukus arī nesaņem par brīvu un būtu naivi cerēt, ka, ja tas nav ielikts atsevišķi čekā kā iepakojums, ka tas nav pielikts ēdiena pašizmaksā klāt,” bilst Kalvis.

Gala lēmums par jauno ierobežojumu pieņemšanu vēl ir jāpieņem Saeimai.

21 komentārs