Nevis atrādīt spēju iekalt formulas, bet prast izmantot tās dzīvē – pēdējos gados Latvijas skolēnu zināšanas nav uzlabojušās

1 komentārs
Nevis atrādīt spēju iekalt formulas, bet prast izmantot tās dzīvē – pēdējos gados Latvijas skolēnu zināšanas nav uzlabojušās
Foto: f64

Nevis atrādīt spēju iekalt formulas, bet prast izmantot tās dzīvē – to pārbauda starptautiskais skolēnu kompetenču pētījums, kurā no pirmdienas piedalīsies 8000 Latvijas piecpadsmitgadnieku. Prestižajā starptautiskajā pētījumā piedalās 80 valstis, un Latvijas skolēnu rezultāti ir tabulā pa vidu. Prasmēs balstītais izglītības modelis nākotnē skolēnu zināšanas varētu uzlabot. 

OECD rīkotajā skolēnu kompetenču pētījumā, kas pazīstams ar saīsinājumu “PISA”, šogad piedalīsies 80 valstis. Tajā tiek pārbaudītas nevis skolēnu zināšanas kā spēja iekalt faktus un formulas, bet gan kompetences – māka šos faktus un formulas izmantot reālistiskās situācijās. Tas viss notiek pie datoriem neatkarīgu testētāju uzraudzībā.

“Nu, piemēram, ir kaut kādi fakti jāatzīmē vai lielumi, un no dažādām šādām simulācijām skolēns izvēlās rezultātu un pamato, kāpēc tā un kāpēc ne tā,” stāsta pētniece Linda Mihno.

Tas izpaužas kā trīs stundas garš kontroldarbs ar starpbrīžiem, kura laikā skolēni atklāj savas zināšanas lasītprasmē, matemātikā un dabaszinībās. Šogad klāt nāks arī jauna sadaļa – globālā kompetence. Tajā skolēniem jāpierāda sava izpratne par notikumiem starptautiskajā arēnā, piemēram, bēgļu krīzi.

“Mana sajūta ir tā, ka mūsu jaunieši ir diezgan kompetenti starptautiskajās norisēs, un līdz ar to šis globālās kompetences aspekts, manuprāt, mūs varētu pacelt uz augšu,” norāda izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šobrīd Latvijas skolēnu rezultāti atbilst OECD valstu vidējam līmenim, mazliet apsteidzot Lietuvu, bet pamatīgi atpaliekot no Igaunijas. Visgrūtāk mums klājas matemātikā, bet labākie rezultāti ir dabaszinībās. Latvija šādos kompetenču pētījumos, kas notiek reizi trīs gados, piedalās jau kopš to aizsākuma pirms 20 gadiem. Ja sākotnēji katrā pētījumā parādīts, ka skolēni kļūst arvien kompetentāki, tad pēdējos desmit gadus rezultāti stagnē. Pētnieki gan atzīst, ka plānotajai pārejai uz kompetencēs balstītu izglītību vajadzētu Latviju atgriezt pie izaugsmes.

“Būtībā OECD šo kompetenču pieeju, sākot jau ar pirmo ciklu, ieviesa, ka mēs nedosim jums, nu tā tēlaini runājot, skolas tipa uzdevumus, bet uzdevumus no dzīves, tekstu analīzē, matemātikā, dabaszinātnēs, kur tad jūs parādīsiet, cik jūs kompetenti esat atrisināt šo uzdevumu, nu izmantojot zināšanas, kuras ir skolā iegūtas,” teic pētījuma vadītājs Latvijā Andris Kangro.

Testi, kuros piedalīsies 8000 pēc īpaša algoritma izvēlētu piecpadsmitgadīgu skolēnu, sāksies pirmdien un turpināsies aptuveni pusotru mēnesi. Pētījuma rezultāti varētu tikt publiskoti nākamā gada nogalē.

1 komentārs