Neviena negribēti antifašisti un Ždanoka tiekas Kara muzejā

Komentāri
Neviena negribēti antifašisti un Ždanoka tiekas Kara muzejā
(Foto: LETA)

Drošības policijas priekšnieks Mežviets pirms nedēļas paziņoja, ka Krievija antifašistiem 16. marta pasākumu rīkošanai pārskaitījusi 25 000 eiro. Bija iecerētā plaša konference, tomēr to sarīkot neizdevās. Tā vietā Tatjana Ždanoka un tā saucamie antifašisti sanāca Kara muzejā un uz pasēdēšanu Ždanokas partijas birojā. Viens otru pārliecināja, ka Latvijā atdzimst fašisms un ka to pierādot muzeja eksponāti.

Šogad viesnīcas atteica antifašistiem telpas konferences rīkošanai par nacisma atdzimšanu Latvijā. Tādēļ Josifs Korens un Tatjana Ždanoka nolēma vienkārši pastaigāties pa Kara muzeju.

Abiem Latvijas antifašistu kustības veterāniem Ždanokai un Korenam piepulcējās Latvijas krievu kustību aktīvisti Viktors Guščins, Miroslavs Mitrofanovs un Vladimirs Buzajevs.

Par ekskursijas vadītāju bija izvēlēts Ždanokas partijas aktīvists filologs Aleksandrs Filejs. Viņš klātesošajiem izklāstīja, cik grūti latviešiem klājās savā zemē, kamēr tos no zviedru jūga neatbrīvoja Pēteris I. Latvieši arī neesot atbalstījuši savas valsts izveidošanu, bet 1918. gadā iestājušies par sarkanajiem strēlniekiem un Padomju Savienību. Un visbeidzot – prezidenta Kārļa Ulmaņa prātīgākais lēmums esot bijis nepretoties Latvijas uzņemšanai Padomju Savienībā, kā to prasījuši strādnieki un zemnieki.

Latvijas Krievu savienības aktīvists Aleksandrs Filejs:
Kad paziņoja par padomju varas iedibināšanu ar aktīvu strādnieku, zemnieku atbalstu. Tā kā vairs nebija iespējams izturēt Ulmaņa diktatūru par zemajiem sociālajiem maksājumiem, par zemo sociālo nodrošinājumu, par psiholoģisko teroru Ulmanis pēc neilgām pārdomām piekrita ievest ierobežotu padomju armijas kontingentu.

Tatjana Ždanoka izmantoja gadījumu pasūdzēties muzeja darbiniecēm, kādēļ viņai informācija par Latvijas vēsturi jālasa latviešu valodā: ”Informācija ir tikai latviešu valodā.”

Stundiņu pastaigājuši pa kara muzeju un viens otru uzmundrinājuši vēstures sagrozīšanā, antifašisti pamazām izklīda, lai dotos uz nākamo konferences vietu – Krievu savienības Latvijā biroju.

Nekā personīga: Korena kungs, man jautājums, kāpēc tai muzejā staigājāt?
Antifašists Josifs Korens: Tāpēc, ka Pabrika kungs rekomendēja.
Nekā personīga: Viņš jums zvanīja un teica, lai nākat?
Josifs Korens: Viņš to savā tviterī nopublicēja.

 

Nekā personīga: Labdien, Tatjana Arkadjevna, es gribēju uzprasīt, kādēļ jūs rīkojāt to sanākšanu tai muzejā? Nesanāca konferenci sarīkot; kas notika, kādēļ bija jāiet uz to Kara muzeju?
Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka: Intervija jāpiesaka pirms… Vienas dienas.

Kā ik gadu antifašistu kustība cenšas piesaistīt jaunus viesus. Šogad neesot varējuši atbraukt Ždanokas cīņu biedrs no Itālijas Džuljeto Kjeza, ne arī autobuss ar igauņu antifašistiem. Toties bija klāt kādas Itālijas interneta mājaslapas operators, maza ciematiņa mērs un austriešu kreisās kustības aktīvists.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl