Netiek skaidrībā, kā NVO jēdzīgi piemērot striktās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības

1 komentārs

Ilgāku laiku nerimst diskusijas, kā bankām efektīvi piemērot naudas atmazgāšanas novēršanas prasības klientiem bez pārāk lielu neērtību radīšanas tiem un TV3 ziņas skaidro, kā ar to veicies nevalstiskajā sektorā.

Joprojām netiek skaidrībā, kā jēdzīgi piemērot striktās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības Nevalstiskajām organizācijām (NVO). Ar to bijušas pamatīgas problēmas.

Kopš Latvija, bažās par iekļūšanu tā sauktajā “Moneyval” pelēkajā sarakstā, izvērsusi aktīvu cīņu pret naudas atmazgāšanu, nereti var dzirdēt, ka pārspīlētu prasību dēļ uzņēmējiem ir lielas problēmas ar bankām – neatver kontus, pat slēdz tos, milzu birokrātija. Mazāk zināms fakts, ka visu to uz savas ādas izjutušas arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Kopumā to ir aptuveni 25 000, tiesa gan, daudzas ir faktiski neaktīvas.

Kā stāsta Pilsoniskās alianses direktores, lielākās problēmas sākās 2019.gadā, kad Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests nāca klajā ar ziņojumu par augstu šaubīgās naudu risku nevalstiskajā sektorā.

Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga

“Tas meta ēnu un sabiedriskajām organizācijām. Ja skatāmies no sadarbības iespējām, tai skaitā ar bankām, sašķobījās vēlme sadarboties un būt tikpat atvērtiem.”

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba kārtībā jau ilgāku laiku ir jautājumi par NVO naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, Latvijas NVO un banku attieksmi pret tām. Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš norāda, ka šonedēļ bija jau sestā sēde, kurā šis jautājums cilāts, un atzīst, ka process bijis ļoti sarežģīts.

Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš

“Tikko tu ieej kādā no Latvijas komercbankām, NVO uzreiz ir pelēkajā sarakstā. Un, ja tev vispār ir nauda, tu esi sliktais. Izstāsti, kur tu dabūji, kāpēc tev tā ir, kur dabūja tas, kas iedeva tev.”

Pēc Kamiņa stāstītā, NVO virzienā izskan triviāli un pat absurdi jautājumi. Jāskaidro, piemēram, ka 19.gadsimtā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības izveidotāji vairs nav dzīvi. Lielākās pretrunas saistītas ar patiesajiem labuma guvējiem. Teorētiski tādi jānorāda arī nevalstiskajām organizācijām, taču, kas ir patiesais labuma guvējs, piemēram, Latvijas Dabas fondā – biedri, tās vadība, koki un meža zvēri?

“Veidalpa valda pār naudu un pār veselo saprātu, nevis kaut kāda veida cilvēciskā sapratni. Veidalapa. Jo veidlapā tā ir rakstīts,” secina Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs.

Kā norāda bankas apvienojušā organizācijā, pēdējos gados bijis jāmācas visiem un komerciestādes centušās ievērot valsts noteikto regulējumu.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa

“Pēdējo pāris gadu laikā tās pārmaiņas notika strauji gan mums, gan mūsu klientiem. Protams, rezultāts ir tāds, ka ne vienmēr līdz galam šīs prasības ir visām pusēm saprotamas.”

Pēdējā laikā progresu izdevies panākt. Tagad attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām valdes locekļus prezumē kā patiesos labuma guvējus. Lai tas strādātu precīzi, iecerēti arī tehniski likuma grozījumi, taču te jau parādās cits aspekts.

Bažas Saeimas komisijā par šādu praksi pauda Ģenerālprokuratūra. Principiālais patiesais labums guvējs un juridiskās personas kontrolētājs var arī nebūt valdē.

“Tad mēs dabūsim situāciju, ka apsūdzētais teiks – godātie, uz mani šis kriminālprocess neattiecas. Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts Jānis, Pēteris, Ivans vai kāds cits un līdz ar to lieciet man mieru!” skaidro Ģenerālprokuratūras pārstāvis Juris Juriss.

Nākamā Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēde par šo jautājumu gaidāma pēc dažām nedēļām.

Lasi vēl:

1 komentārs