Nespēj vienoties par sekmīgu skolu tīkla sakārtošanu

Komentāri

Lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu, Latvijā būtu jāslēdz vairāk nekā 70 vidusskolu, jo visus Latvijas skolēnus var sadalīt 130 vidusskolās tagadējo 312 vietā.

Šādus apjomīgā pētījuma datus trešdien, 1. novembrī, apsprieda divu Saeimas komisiju kopsēdē. Taču vienota redzējuma par skolu tīkla nākotni politiķiem un amatpersonām nav.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Komisijas sēdē deputāti un visas iesaistītās institūcijas tika iepazīstinātas ar jau daudzkārt apspriesto, pretrunīgi vērtēto skolu tīkla pētījumu un tā galvenajiem secinājumiem. Arī šoreiz neiztika bez asām diskusijām. Izglītības ministrs aicināja visus beidzot atvērt acis un beigt izlikties, ka izglītības jomā Latvijā viss ir kārtībā.

Kārlis Šadurskis
izglītības ministrs

Pamatskolas posmā mācās ap 30 skolēniem, – skolā pastāvīgi ir septiņas līdz astoņas vakances. Skolā ir apvienotās klases no 7. līdz 9. klases līmenī, kur fizikas, matemātikas informātikas skolotāji nav mēnešiem. Mīļie deputāti, beigsim izlikties, ka mēs nodrošinām pamatizglītības pieejamību, jo šie skolēni diemžēl izaug par “maugļiem”, kur pēc tam ir jāizmanto labklājības resori, lai iemācītu šīs pamata prasmes, ko it kā nodrošina mūsu normatīvā bāze.

Pirmais uzdevums esot veikt grozījumus Izglītības likumā un noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. No sākotnējā ierosinājuma regulēt skolēnu skaitu sākumskolas klasēs, ministrija jau atteikusies. Bet galvenais uzdevums, lai varētu sasniegt pozitīvus izglītības kvalitātes rādītājus un nodrošināt pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu.

Kārlis Šadurskis
izglītības ministrs

Sešos gados mēs varētu būtiski tuvināties šim piedāvātajam optimālajam modelim. Mēs reāli varam sasniegt skolotājiem, kas strādā vidusskolā, kura atbilst šiem minētajiem kritērijiem, nodrošināt algu nevis pašreizējo kaut kādu 700 eiro līmenī, bet 1400 līdz 1500 pirms nodokļu nomaksas, tas ir bez kvalitātes piemaksām un pārējām piemaksām.

Skolu tīkla pētījuma autors tikmēr atzīst, ka Latvijas sabiedrībai ir problēmas reformēties, – politiķu nevēlēšanās pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus un pašvaldību nespēja vienoties savā starpā par kopīgu mērķi izglītības jomā.

Jānis Turlajs
ekonomģeogrāfs

Mēs dzirdējām no deputātiem dažādus viedokļus, daļā no kuriem es nesajutu kaut kādu rūpi par to, kā tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda. Kaut kas mums ir jādara, lai mēs nepaliktu par galīgo Eiropas nomali. Lai mums būtu tie programmētāji, tie izglītotie jaunieši, kas var ienākt darba tirgū. Citādi mūsu tautieši turpinās braukt prom, pelnīt tur, kur var nopelnīt vairāk.

Savukārt pašvaldību pārstāvji norāda, ka to pienākums ir nodrošināt izglītības pieejamību un katras skolas slēgšana ir sāpīgs jautājums. Turklāt nevarot visu mērīt pēc vienas mērauklas.

Ināra Dundure
LPS Padomniece izglītības un kultūras jautājumos

Mēs uzskatām, – lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt trīs lietām. Pirmais, mums jāvērtē skolu izglītības kvalitāte neatkarīgi no skolēnu skaita, otrais – mums ir jāvērtē situācija ar ceļiem, ar transporta pieejamību, un tas trešais – mums jāvērtē arī pedagogu resursu. Mazajās vidusskolās, pretēji apgalvojumam, ka tur nav kas māca, mums ir arī cita informācija, ka mazajās vidusskolās ir ļoti labi matemātikas, fizikas skolotāji un to parāda arī centralizētie eksāmeni.

Vienlaikus komisijā tika uzsvērts, – lai sekmīgi sakārtotu skolu tīklu, nepieciešams pabeigt administratīvi teritoriālo reformu. Šobrīd pašvaldībām un visām iesaistītām pusēm uzdots detalizēti iepazīties ar pētījuma rezultātiem, lai nākamnedēļ varētu atkārtoti spriest par kopīgiem risinājumiem.

Lasi vēl