Neskatoties uz silto ziemu, daudzviet izmaksas par siltumu nav mainījušās

13 komentāri
Neskatoties uz silto ziemu, daudzviet izmaksas par siltumu nav mainījušās
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Šogad Latvijā vērojama salīdzinoši silta ziema, kas dod cerības Latvijas iedzīvotājiem saņemt mazākus rēķinus nekā pirms gada. Taču realitātē daudzviet izmaksas par siltumu nav mainījušās un ir pat augušas.

Šogad Latvijā valdošā siltā ziema raisa jautājumu, vai tas mazinās arī siltuma rēķinus. Atbildes nav viennozīmīgas, bet ir tik pat raibas kā situācija siltumapgādes jomā. Latvijā ievērojami – par 56% atšķirtas siltumenerģijas tarifi. Galvenie iemesli ir trīs. Zemāki tarifi ir pašvaldībās, kurās par atjaunojamo resursu izmantošanu saņem atbalstu, kur atbalsts beidzies, tarifi aug. Otrs ir kurināmais, tajā skaitā šķelda vai gāze, kas šosezon kļuvusi lētāka. Trešais – siltumapgādes sistēma.

“Piemēram, vēsturiski zems tarifs Aizkraukles pilsētā, – samērā jauna pilsēta, tādu diezgan blīvu vairākstāvu apbūvi, attiecīgi tur mazāki siltuma zudumi, kompaktāka sistēma ir efektīvāka,” skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija padomes vadītājs Rolands Irklis.

Tur, kur ēku blīvums izkliedētāks, teritorija reljefaināka, siltuma pārvadīšanai jātērē vairāk elektrība, ir lielāki siltuma zudumi kopumā. Briesmīgi, – tā Saulkrastos uzrunātie iedzīvotāji raksturo maksu par siltumu, kas ir arī vieni no augstākajiem Latvijā.

Daudzi nevēlējās runāt kameras priekšā, taču sarunas laikā atzina, ka, piemēram, par aptuveni 50 kvadrātmetru dzīvokli jāšķiras no gandrīz 100 eiro. Savukārt Saulkrastu iedzīvotāja Skaidrīte atzīst – ja nepalīdzētu dēls, ap 200 eiro rēķina samaksai aizietu gandrīz visa pensija.

“Dēls maksā, un viņš man nekad nesaka, bet es tāpat zinu. Es vienkārši palasu avīzīti, kā tur cilvēki brēc,” saka Skaidrīte.

Saulkrastos tarifs pacelts kopš 2015. gada un tuvākajā laikā to nav plānots mainīt. Tas esot pamatots ar augošām izmaksām, tai skaitā kurināmā – kokskaidu granulu – cenām, algām, arī siltumapgādes sistēmas uzturēšanu.

“Tarifs ir uz neierobežotu laiku fiksēts, izmaiņas var būt, ja samazinās kādas izdevumu pozīcijas, vairāk, nezinu 10 – 20%, tad vai nu mēs varam sniegt pieprasījumu uz tarifu pārskatīšanu vai regulators,” skaidro “Saulkrastu komunālservisa” siltumapgādes un apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ģirts Gūtmanis.

Iedzīvotāji rēķinus var mazināt tikai mazinot patēriņu, taču piejūras pilsētā to grūti izdarīt lielā mitruma dēļ. Kopumā šogad, salīdzinot ar pērno gadu, no sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzraudzītajiem 58 siltumapgādes uzņēmumiem 45 tarifi nav mainījušies, 10 uzņēmumiem mazinājušies, tai skaitā Daugavpilī (-16%), Jūrmalā (-10%.), Valmierā (7%).

“Tas, kur tarifs samazinās straujāk, tās ir tās apdzīvotās vieta, kur regulators pēdējo dažu gadu laikā izdala speciālu atļauju pašiem piemērot jaunu tarifu atbilstoši aktuālai kurināmā cenai, proti, ņemot vērā tas, ka gāzes cena tirgū svārstās diezgan strauji, un daļai komersantu ir arī mainīgs cenas līgums, cena var mainīties ik mēnesi atbilstoši tirgus cenai,” saka Irklis.

Savukārt trim uzņēmumiem tarifi palielinājušies, tai skaitā Rīgā tas uz diviem gadiem fiksēts par 17% augstāks nekā iepriekšējā sezonā, lai kompensētu iepriekšējo divu gadu dārgāko kurināmo. Līdz ar to silto ziemu rīdzinieki šogad varētu arī nejust savos rēķinos, ja vien nemazina siltuma patēriņu.

“Viens grāds vai nu plusa vai mīnusā, ko mēs ieregulējam savās mājās iekštelpās, ir attiecīgi 5 līdz 6% plusā vai mīnusā siltumenerģijas rēķinam,” norāda “Rīgas siltums” pārstāve Linda Rence.

Līdzīgi kā Rīgā, daudzi siltumapgādes uzņēmumi turpina tarifus fiksēt uz ilgāku laiku, līdz ar to tos neietekmē kurināmā cenu pašreizējais samazinājums, taču šīs zemās cenas regulators ņems vērā, pārskatot tarifus. Iespējams, daudzi samazinājumu varētu sagaidīt nākamajā sezonā – šobrīd regulatorā kopumā izskatīšanai iesniegti 17 tarifu projekti.

13 komentāri