Nepieciešamības gadījumā veidos nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksus

4 komentāri
Nepieciešamības gadījumā veidos nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksus
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Ja kādā teritorijā vakcinācijas rindas pārsniegs pieejamo vakcinācijas kabinetu kapacitāti un būs prognozējama to noslodze plānotā termiņā, tiks veidoti nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksi, norādīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Covid-19 vakcinācijas plānā, ko ceturtdien skatīs valdība.

Vakcinācijas kompleksus, pēc ministrijas paustā, varēs veidot gan publiskie, gan privātie pakalpojumu sniedzēji.

Privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji norādījuši, ka ir gatavi vienas līdz divu nedēļu laikā iekārtot lielas kapacitātes vakcinācijas centrus, kas nodrošinātu 1500 līdz 7000 personu vakcinēšanu katru nedēļu. Ministrijas ieskatā šādi augstas kapacitātes vakcinācijas centri ir efektīvi izmantojami pilsētās, ja ir liels pieprasījums pēc vakcinācijas.

Šo nacionāla mēroga vakcinācijas kompleksu kopējā kapacitāte būs 18 000 personu vakcinācija nedēļā. Pašlaik, pēc ministrijas paustā, tiek veikti sagatavošanās darbi – telpu, materiāltehniskā nodrošinājuma un nepieciešamo komunikāciju apzināšana, drošības un kārtības pasākumu ieviešana un veselības aprūpes personāla apzināšana.

Pašvaldību veiktie aptaujas dati norāda, ka būs pieejamas pašvaldību telpas vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšanai, ja tādas būs nepieciešamas. Tāpat telpas ir gatavi piešķirt tirdzniecības centri, kā arī papildus telpas ir pieejamas ārstniecības iestādēm.

Tomēr VM arī iezīmē potenciālos riskus nacionāla mēroga kompleksu veidošanā. To vidū ir iespēja, ka nepietiekamas noslodzes gadījumā radīsies ievērojamas pastāvīgās izmaksas, kā arī risks, ka radīsies konkurence ar ārstniecības iestādēm uz jau tā ierobežotajiem cilvēkresursiem.

Saskaņā ar ministrijas aplēsēm, lielāko daļu vakcinācijas jaudas paredzēts nodrošināt ar izbraukuma vakcināciju, kas varētu nodrošināt 31 100 cilvēku vakcināciju ik nedēļu. Šādas pieejas priekšrocības ministrijas ieskatā ir, ka izbraukuma vakcināciju var efektīvi veikt prioritārajām grupām iestādēs un darba kolektīvos un tādējādi var nodrošināt vakcināciju tām personu grupām, kuras atrodas īpašā statusā.

Tāpat izbraukumi var nodrošināt vakcinācijas pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību un veicināt vakcināciju teritorijās, kur tā ir zema, kā arī var nodrošināt sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku vakcināciju.

Tomēr trūkumu vidū tiek iezīmēts, ka šīs pieejas kapacitāte ir ļoti atkarīga no darba organizācijas, jo tiek patērēts laiks pārbraucienos. Vienlaikus šādi arī būtu sarežģītāk organizēt otro vakcīnas dozas saņemšanu, jo būtu nepieciešams atkārtots izbraukums. Izbraukuma vakcinācijai arī nevarētu izmantot ražotāju “BioNTech” un “Phizer” vai “Moderna” vakcīnas to uzglabāšanas nosacījumu dēļ.

Kā vēstīts, lai nodrošinātu vienotās Covid-19 vakcinācijas sistēmas augstāko politisko vadību, izveidota Ministru prezidenta vadīta Krīzes vadības padomes apakšgrupa vakcinācijas projekta uzraudzībai, kurā ir pārstāvēta visu atbildīgo nozaru augstākā politiskā vadība.

Vienotās vakcinēšanas sistēmas galvenā vadības un koordinācijas institūcija ir Veselības ministrijas struktūrvienība Vakcinācijas projekta birojs, kas nodrošina vienotu projekta īstenošanu un procesu koordinēšanu ar nozares profesionāļiem un ieinteresēto personu grupām.

Vakcinācijas projekta birojs būs atbildīgs par vienoto vakcinācijas procesu kopumā, tajā skaitā par vakcinēšanas vietu izveidi, vakcīnu piegādi un rindas veidošanu un sabiedrības informēšanu. Birojs ir atbildīgs arī par vakcinācijas sistēmas izveidošanas, kapacitātes un darbības kontroli, kā arī plānu adaptāciju atbilstoši aktuālajai situācijai.

4 komentāri