Neņem darbā, veikalos skatās uz pirkstiem… Dobeles traģēdija liek atkal runāt par romu diskrimināciju

24 komentāri
Neņem darbā, veikalos skatās uz pirkstiem… Dobeles traģēdija liek atkal runāt par romu diskrimināciju
Foto: Pixabay.com

Šonedēļ daudzus satrieca baisie notikumi Dobelē. Pēc vecāku nāves, kuri, visticamāk, mira pārdozējot narkotikas, dzīvoklī ilgstoši vieni paši palika mazi bērni. Viens no viņiem- deviņus mēnešus vecs zīdainis- nomira bada nāvē. Tā bija romu ģimene – tautība varbūt nespēlētu lielu lomu, ja ne rūgtā realitāte, ka salīdzinoši nelielā čigānu kopiena Latvijā ir ārkārtīgi slikti integrēta un joprojām saskaras ar diskrimināciju. Īpaši – darba tirgū, kas ģimenes iespiež nabadzības zonā.

Uz papīra visi priekšnosacījumi, lai romi jeb čigāni integrētos sabiedrībā, izskatās pat labi. Absolūtais vairums, virs 90% ir pilsoņi un brīvi pārvalda latviešu valodu. Taču dzīvo sociālā izolētībā.

Tam par pamatu ir vēsturiski iemesli, arī sabiedrības aizspriedumi pret čigāniem. Un tālākais jau notiek kā apburtajā lokā – bērni skolu pamet, jo vecāki nevar apģērbt un paši bieži ir analfabēti, zemā izglītība liedz ieņemt labi atalgotus darbus, nav naudas pienācīgam mājoklim, un daļa nonāk uz noziedzības un atkarību ceļa.

Jau 13 gadus šos jautājumus diendienā risina Jēkabpilī bāzētais Izglītības iniciatīvu centrs, kur stāsta – lai arī jautāti cilvēki Latvijā noliedz, ka ir aizspriedumaini, dzīvē pierādās pretējais.

“Izglītības iestādēs pedagogs negrib ņemt klēpī romu bērnu. Veikalos apsargi staigā pakaļ. Vissāpīgākais ir nodarbinātības jomā, jo roms piesakās darbā, bet, ieraugot viņu, darba devējs atsaka darbu.” teic izglītības iniciatīvas centra direktore Daiga Zaķe.

Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelika Kamenska uzskata, ka atbildība ir jāuzņemas valsts institūcijām. Ņemot vērā, cik salīdzinoši neliela ir romu kopiena Latvijā, ap 12 000, nav darīts pietiekami daudz, lai šiem cilvēkiem palīdzētu.

Tiesībsarga birojā ar lieliem plāniem uzsāktā Konsultatīvā padome jau gadus divus, trīs čigānu jautājumus vairs necilā. Neesot redzējuši jēgu.

Kultūras ministrijā, kuras paspārnē ir romu integrācijas jautājumi, arī negrib runāt. Baidās, ka kopējo situāciju sasaistīs ar Dobeles gadījumu. Saikni nesaskata arī Čigānu biedrības vadītājs Normunds Rudevičs, sakot, ka tas varēja notikt arī latviešu vai krievu ģimenē. Tāpēc atbildība jāuzņemas sociālajam dienestam.

“Konkrēti manā praksē tāda gadījuma nebija, jo attieksme pret bērniem romiem ir saudzīga. Ja gribēja suicīdu uztaisīt, neatstātu bērnus. (TV3: Pārdozēja varbūt?) Bet atkal! To vajadzēja zināt. Ja katru mēnesi iet uz sociālo dienestu. Redzams, meitene jauna, pati stāvoklī. Drusciņ pašvaldības nolaidība, tā es redzu,” viņš saka.

Jau vēstīts, ka pirms trim dienām savās mājās Dobelē atrada mirušu grūtnieci ar vīru un viņu 9 mēnešus veco zīdaini. Trīs vecākie bērni, novārguši no neēšanas, bet dzīvi nodoti mediķu rokās.

24 komentāri