Nemiro neizslēdz, ka Deglava tilta dēļ varētu aktualizēt likuma grozījumus par BVKB pilnvaru palielināšanu

1 komentārs

Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) būtu nepieciešams palielināt lēmumu pieņemšanas autoritatīvo statusu no šā brīža rekomendējošā uz iespēju teikt galavārdu, tā uzskata par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).

Raidījumam LNT TOP 10 viņš to pamato ar absurdo situāciju ap Deglava satiksmes pārvadu, kad BVKB eksperti saskata būtiskus drošības riskus un aicina tiltu slēgt, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam un Būvvaldei ir pretējs viedoklis un tās tiltu atsakās slēgt.

BVKB šonedēļ sniedza savu atzinumu par tā saukto Deglava tiltu, uz kura drošības apsvērumu dēļ pārtraukti remontdarbi – tā nesošās konstrukcijas ir vairāk kā nolietotas, tāpēc tas ir bīstams un Rīgas domei tas būtu jāslēdz satiksmei.

Deglava ielas satiksmes pārvada tehniskais stāvoklis esot daudz sliktāks un bīstamāks nekā bija domāts pirms nedēļas. BVKB eksperti šonedēļ neizziņotā pārbaudē ieradās veikt papildu novērtējumu, un pēc kontrolurbuma vienā no balstu kolonnām nācies secināt – balsta vidus ir kā tukša čaula, jo pildīts ar smiltīm, lai gan vajadzēja būt betonam.

Dramatiskums esot tajā, ka atsevišķas kolonnas kopā vairs turot tikai metāla stiegras, jo betons apkārt ir nodrupis, un esot bažas par balstu deformēšanos. Tāpat šonedēļ secināts, ka arī kolonnas savienojošie rīģeļi ir daudz sliktākā stāvoklī nekā domāts līdz šim.

Māris Bemme
BVKB Kontroles departamenta direktors

Šie bojājumi ir daudz apjomīgāki. Vispār netika runāts par pārseguma ribotajām plātnēm, kuru galos konstatēti būtiski bojājumi – betons ir atdalījies no konstrukcijām, ir korodējusi armatūra. Šādi bojājumi pat netika apskatīti tehniskajā apsekošanā.

Esot steidzami jāskaidro, cik tālu sasniegta stiegrojuma noguruma pakāpe korozijas dēļ.

“BVKB uzskata, ka satiksmes pārvadu nevajadzētu ekspluatēt līdz brīdim, kamēr ir saskatāmi riski, un nav noņemtas šaubas par tilta nestspēju,” norāda Bemme.

Patiesais stāvoklis varētu būt zināms tuvāko mēnešu laikā, jo Rīgas dome cenu aptaujā vēl tikai cenšas atrast neatkarīgas ekspertīzes veicējus.

Tikmēr, turpinot atļaut satiksmi pār Deglava tiltu, Rīgas dome spēlējot krievu ruleti ar cilvēku dzīvībām, – tā liek noprast ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”), kura pakļautībā ir būvniecības nozare un arī BVKB.

“Mēs uztraucamies, mēs negribam piedzīvot nelaimes gadījumus. Mēs redzam Itālijas piemēru, un to mēs noteikti negribam pieļaut. Pats uztraucos, jo šad tad nākas šim tiltam pāri braukt,” norāda Nemiro.

Ministram aizdomas – tiltu neslēdz, jo Rīgas dome nevēloties sevi apgrūtināt ar satiksmes pārorganizēšanu.

Ralfs Nemiro
ekonomikas ministrs (KPV LV)

Bet, kas tad ir prioritāte – tilta stāvoklis, faktiski, dzīvības vai satiksmes neērtības.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters LNT TOP 10 norādīja, ka šobrīd departamentam nav pamatojuma šo tiltu slēgt.

Dome paļaujas uz savu būvinženieru aprēķiniem, ka tiltu var turpināt izmantot satiksmei ar masas ierobežojumu transportam virs 30 tonnām. Satiksmes departaments uzskata, ka BVKB nevietā ceļ trauksmi.

LNT TOP 10: Ja runa ir par sabiedrības drošību, kāpēc BVKB nav lielāka teikšana pār Rīgas domi un kāpēc nevarat slēgt satiksmi pār šo tiltu?

Bemme: Tādēļ, ka likumdošanā kompetences ir nodalītas. Ir atsevišķas būves, kas ir BVKB uzraudzībā, un ir būves, kas ir pašvaldību būvvalžu uzraudzībā.

“Sliktā ziņa, ka BVKB ir rekomendējošs raksturs un tieši aizliegt ekspluatēt nevar,” tā LNT TOP 10 norādīja Nemiro. Taču ekonomikas ministrs neizslēdz, ka Deglava tilta dēļ tagad varētu aktualizēt likuma grozījumus par BVKB pilnvaru palielināšanu.

“Pilnīgi iespējams, ka šī rekomendējošā funkcija ir jāpastiprina ar lemšanas spēju. No otras puses, mums jāskatās, vai tādā gadījumā nebūtu īpaši jāstiprina BVKB kapacitāte, jo, ja mēs palielinām funkcijas iespējas, tad šiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, un vai šis nav fiskāli ietekmējošs jautājums,” pauda Nemiro.

Deglava tilta pārbūves kopējās izmaksas no šā brīža 4,7 miljoniem eiro pieaugs. Cik lielu sadārdzinājumu veidos nesošo konstrukciju stiprināšana vai pārbūve, neviens neņemas prognozēt. Neoficiāli izskan – miljoni. No šī visa varēja izvairīties, ja pirms sākotnējās tehniskās apskates vēl pirms būvprojekta izstrādes būtu nojauktas zem tilta uzbūvētās noliktavas.

Visu laiku kā nepārvarams šķērslis izskan arguments – Deglava tilta balstu slikto tehnisko stāvokli iepriekš neesot bijis iespējams noskaidrot, jo balsti bijuši paslēpti zem tilta izbūvētajām noliktavām, un balstus aizsegušas noliktavu starpsienas.

Un šīs noliktavas, kas būtiski grāva Deglava tilta stāvokli, esot patvaļīgi zem pārvada izbūvētas padomju laikā vai arī deviņdesmito gadu sākumā bez vajadzīgajiem saskaņojumiem. Lai arī zeme zem tilta pieder pašvaldībai, tomēr Rīgas Būvvaldei nebija šķitis vajadzīgs nelikumīgās būves nojaukt jau senāk.

“Tiesa vairākkārt savos spriedumos ir atzinusi, ka lēmuma pieņemšana, kas sevī ietver vairāk nekā 20 gadus vecas būves tiesiskuma pārvērtēšanu, pārkāpj tiesiskās stabilitātes principu, tādēļ padomju laika būvēm būvvalde tiesiskumu nepārvērtē,” skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Taču cits arguments, ka nelikumīgās noliktavas nevarēja nojaukt, jo pašvaldība tās izīrēja, īsti neiztur kritiku. Kā rāda arhivētā ziņa no interneta portāla, jau 2013.gadā publiski ticis uzdots jautājums, vai daļēji pamestās un brīvai piekļūšanai atstātās noliktavas zem Deglava pārvada nepasliktina tilta tehnisko stāvokli.

Komentēt situāciju par notiekošo ap Deglava tiltu LNT TOP 10 vēlējās aicināt kādu neatkarīgu ekspertu, tiltu inženieri no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), taču saņēma atteikumus.

Interesanti, ka Deglava tilta tehnisko apskati veica un būvprojektu izstrādāja SIA “Inženierbūve”, kuras valdes priekšsēdētājs Ainārs Paeglītis ir arī RTU pasniedzējs, RTU Transportbūvju institūta direktors. Turklāt arī firmas birojs izvietots RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes telpās.

Kā noskaidroja LNT TOP 10, SIA “Inženierbūve” speciālo inspekciju Deglava tiltam veica jau 2014.gadā. Lai arī jau tad ziņojumā norādīja uz klaji redzamām problēmām tilta balstos, taču, kad divus gadus vēlāk uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par tilta pārbūves būvprojekta izstrādi, neuzskatīja par nepieciešamu Rīgas domei likt nojaukt zem tilta esošās noliktavas pilnīgāka tehniskā stāvokļa noskaidrošanai.

Edmunds Akimovs
SIA “Inženierbūve” tiltu inženieris

Nē, nu, mēs nevaram ignorēt, bet mēs nevaram veikt to, ko nevaram fiziski izdarīt! […]. Nu, mums nav tādas tiesības. Rīgas domes ir īpašnieks. Esam līguma otra puse, kas izpilda īpašnieka uzdevumus. Tika izstrādāts būvprojekts atbilstoši pasūtītājam pieejamajām finansēm. Tātad tas bija minimālā apjomā!

Savukārt Bemme norāda: “Tam nevajadzēja būt kā attaisnojumam. Bija iespējams šīs konstrukcijas vispirms demontēt, lai gūtu pilnu priekšstatu, kādā stāvoklī ir apakšējās nesošās konstrukcijas.”

Pasūtītājs – Satiksmes departaments – esot uzticējies būvprojektētējiem kā sertificētiem ekspertiem, tāpēc domē neesot pat zinājuši, ka tilta balstu patiesā tehniskā stāvokļa saprašanai vispār būtu jānojauc balstus aizsedzošās noliktavas.

“Katrā ziņā no projektētājiem, cik es zinu, nav bijis lūgums šīs noliktavas kaut kādā veidā demontēt vai atbrīvot, vai kā citādāk, lai varētu apsekot,” skaidro Valpēters.

Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins šonedēļ izteicies, ka tomēr tikšot vērtēta projektētāja SIA “Inženierbūve” atbildība, ja Deglava tilta nesošo konstrukciju stiprināšana būtiski sadārdzinās projektu, un būs jāsludina jauns būvniecības iepirkums. Tikmēr SIA “Inženierbūve” uzsver – viss var sanākt krietni vēl dārgāk, ja drīzumā uz pārvada brauktuves neatsāks un nepabeigs līdz šim ieplānotos tilta remontdarbus. Dome tos apturēja līdz ar problēmu atklāšanu balstos. Darbus varot turpināt, ja veic nesošo konstrukciju pagaidu stiprināšanu.

“Ja pārbūves process apstāsies un ievilksies jaunajā gadā, pēc ziemas, tad – es domāju, neviens nevar būt drošs, vai to varēs ekspluatēt nākošajā gadā. Viennozīmīgi, šo būvi var savest kārtībā. Šīs konstrukcijas var saglābt un vismaz kādus 25 gadus veiksmīgi ekspluatēt,” pauž Akimovs.

Tikmēr galvaspilsētas infrastruktūras uzturētāja “Rīgas Tilti” eksperti vērtē – līdzīga apmēra problēmas ar nesošajām konstrukcijām sagaidāmas arī Brasas satiksmes pārvadam, ko sāks remontēt jau jaunnedēļ.

Arvis Kuģis
SIA ”Rīgas tilti” ražošanas tehniskās daļas vadītājs

Pašlaik tam tiltam tas betons ir nolietojies tik tālu, ka drūp nost. Tam arī ir tādas pašas līdzīgas problēmas kā ar Deglava tiltu, arī tur stiegrojuma aizsargkārta ir plāna, līdz ar to – arī tur nāksies pastiprināt balstus.

Rīgā kopumā ir 35 tilti, 60 satiksmes pārvadi un estakādes, 14 gājēju tilti un pārvadi un 27 tuneļi.

“Tieši problemātiskākie ir tilti ar vislielāko noslodzi ar smago tehniku – Zemitāna tilts, jo tur ir smagā tehnika ar negabarīta kravām. Tāpat arī Vanšu tilts, kas kopš uzbūvēšanas laika nav remontēts. Tās dzelzs daļas ir korodējušas,” norāda Kuģis.

Vaicāts, vai viņš kādam Rīgas tiltam aizliegtu šobrīd ekspluatāciju, Kuģis atbildēja: “Pašlaik tas nav nepieciešams, jo notiek šo tiltu nepārtraukta uzraudzība.”

Tikmēr ekonomikas ministrs un par būvniecību atbildīgie ministrijas darbinieki drošības risku dēļ vairs ikdienā nepārvietojas pār Deglava tilta.

“Es personīgi izvairos, jo uzticos tam, ko teikusi autoritatīva institūcija BVKB, kuras speciālists pēc apsekošanas teicis – šis tilts būtu jāpārtrauc ekspluatēt. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns signāls,” saka Nemiro.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl