Nekvalitatīva skrīninga dēļ krūts vēzi atklāj novēloti. Ķirurgi stāsta – Latvijā tādu gadījumu ir visai daudz

7 komentāri

Milzīga vilšanās un uz atlikušo mūžu sabojāta veselība – ar šādu realitāti jāsaskaras kādai onkoloģijas pacientei no Aizkraukles. Vietējā slimnīcā nekvalitatīvi veiktu mamogrāfijas izmeklējumu dēļ viņai sākotnēji nepamanīja krūts vēzi.

Vēlāk tas tika atklāts jau krietni ielaistā stadijā. Latvijas Onkoloģijas centrā atzīst, ka vēža izmeklējumos Latvijā kļūdas pieļautas arī citos gadījumos – aparatūra mēdz būt veca un speciālisti attēlus ne vienmēr māk nolasīt.

Kā daudzas sievietes Gunta pērn atsaucās valsts aicinājumam veikt krūts vēža skrīningu. Mamogrāfijas izmeklējumus viņa veica sev tuvākajā Aizkraukles slimnīcā. Divu radiologu parakstītais slēdziens bija iepriecinošs – nelabvēlīgi veidojumi krūtīs nav. Taču pāris mēnešus vēlāk  ginekologs pamanījis ko nelāgu un aizsūtījis uz vēl vienu pārbaudi Onkoloģijas centrā.

Gunta
Onkoloģijas paciente

Kad es aizbraucu uz Gaiļezeru, man veica ultrasonogrāfiju un apskatīja mamogrāfijas attēlus. Gaiļezera radioloģe bija šokā par to, kas ir veicis šos uzņēmumus un kāpēc ierakstā nav nekas pieminēts, ka tur ir nelegālas atradnes.

Laikā neatklātais vēzis Guntai maksājis krūti, viņa ir 2.grupas invalīde, un cīņa ar slimību turpinās joprojām. Pēc sarunas ar vīru viņa nolēma vērsties Nacionālajā veselības dienestā un pie žurnālistiem, jo līdzīga situācija var notikt ar jebkuru sievieti.

“Sajūtas ir briesmīgas un pat tagad ir briesmīgi runāt par šo lietu. Galvenais, ka tas viss turpinās, un cilvēki veic uz šī aparāta nekvalitatīvus izmeklējumus,” stāsta Gunta.

Veselības inspekcijas izmeklēšanā noskaidrots, ka mamogrāfa uzņēmumi, kas veikti ar 1991.gadā ražotu iekārtu, ir nekvalitatīvi un ar putekļu artefaktiem. Tomēr arī radiologi bijuši pavirši, jo šādā gadījumā vajadzēja veikt papildu izmeklēšanu. Radioloģe Aija Pāvila sarunā ar TV3 ziņām atzīst, ka vēzi nav pamanījusi nekvalitatīvo bilžu dēļ.

Komentējot Guntas gadījumu, Onkoloģijas centra ķirurgs Jānis Eglītis atzīst, ka praksē visai bieži nākas saskaras ar nekvalitatīviem radioloģijas izmeklējumiem.

Jānis Eglītis
Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs

2009.gadā, ieviešot skrīningu, radioloģijas eksperti norādīja uz šo problēmu, ka ir nepieciešams šo iekārtu regulārs audits, kvalitātes pārbaude. Tāpat kā ārstu, kas iesaistīti šajā procesā, regulāra apmācība. Faktiski valstiskā līmenī nekas tajā jomā nav bijis.

Šobrīd ir 27 vietas, kur par valsts naudu sievietēm tiek veiktas mamogrāfiskās pārbaudes. Eglīša ieskatā tas ir par daudz.

“Runājot par mamogrāfijas kvalitāti, ir jābūt arī izmeklējumu skaitam. Es domāju, ka 27 vietas Latvijā nespēj nodrošināt 5000 izmeklējumus gadā, kas ir apakšējais slieksnis, lai tie ārsti būtu pietiekami līmenī,” skaidro Eglītis.

Eglītis uzskata, ka mamogrāfija būtu jāveic četrās universitātes slimnīcās, kur plecu pie pleca darbojas ķirurgi un radiologi. Tikmēr veselības ministre sistēmisku problēmu ar vēža skrīningu nesaskata.

Anda Čakša
Veselības ministrs (ZZS)

Šobrīd, iepērkot šo pakalpojumu, visur tika skatīts, lai tur nebūtu tādi aparāti, uz kuriem veiktais izmeklējums nav atbilstošs. Sistēmisku problēmu nevajadzētu būt.

Jau pēc intervijas Čakša tomēr pieprasīja apturēt mamogrāfijas izmeklējumus Aizkraukles slimnīcā. Iestādes vadītāja gan cer, ka nākamgad tie tiks atjaunoti, iegādājoties jaunu aparātu. Pārbaudes gan turpinās veikt tie paši radiologi, kuri Guntas gadījumā vēzi nepamanīja.

Dzintra Krišjāne
Aizkraukles Medicīnas centra valdes priekšsēdētāja

Pēc šī gadījuma mums kontrole ir daudz stingrāka, viņas ir brīdinātas par daudz lielāku atbildību par šiem slēdzieniem. Ir izteikts brīdinājums.

Vēža slimniece Gunta Tv3 Ziņām uzsvēra, ka pati un savu bērnu invalīdu pēc notikušā vairs nekad nevedīs uz vietējo slimnīcu. Viņa arī mudina citas sievietes ļoti rūpīgi izvēlēties, kur mamogrāfijas pārbaudi veikt, lai nebūtu jānonāk tik nepatīkamā situācijā.

Jāpiebilst, ka par spīti sabojātai dzīvei un kļūšanai par invalīdi, Gunta no valsts saņems tikai desmito daļu no likumā pieļautās maksimālās valsts kompensācijas.

7 komentāri