Komentāri

Jaunākās paaudzes medikamentu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir viens no viskarstāk apspriestajiem tematiem diskusijās par akūti nepieciešamiem uzlabojumiem veselības aprūpē. Jo īpaši aktuāli tas ir vēža ārstēšanā.

Kā lēš eksperti, inovatīvo zāļu ziņā Latvija no citām Eiropas valstīm, arī Lietuvas un Igaunijas, atpaliek par pieciem līdz desmit gadiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Gunita Berķe
biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja

Es domāju, tas nav nekāds noslēpums, ka principā Latvijā salīdzinoši nav pārāk labi pieejami jaunākie inovatīvie medikamenti, ja mēs runājam tieši par vēža ārstēšanu.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe stāsta, ka valsts kompensēto inovatīvo mērķterapijas medikamentu zemajai pieejamībai likmes var būt ļoti augstas.

Gunita Berķe
biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja

Jāsaka tā, ka ir jau ļoti daudz pacientu, kuriem pietiekami medikamenti ir arī tie vecie un šobrīd lietojamie, bet tiem, kuriem ir specifisks audzējs ar specifisku šūnu ar specifisku iespēju to kaut kā uzvarēt, tiem, protams, tas nozīmē, ka dzīvildze, dzīves kvalitāte samazinās vai nav.

Tam, cik liela nozīmē ārstēšanā ir jaunākās paaudzes zālēm, uzmanību vērš arī Valters Bolēvics, kurš pārstāv inovatīvo medikamentu ražotājus.

Valters Bolēvics
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors

No pacientu viedokļa, protams, ir svarīgi saņemt pēc iespējas kvalitatīvāku un efektīvāku medikamentu konkrētās diagnozes ārstēšanai, jo tikai jaunākās paaudzes medikamenti spēj nodrošināt vislielāko efektu.

Lai situāciju uzlabotu un jaunākās paaudzes zāles padarītu pieejamākas, šogad ievērojami palielināts valsts finansējums kompensējamajiem medikamentiem. Tas audzis par 32 miljoniem eiro, un kopumā tagad pārsniedz 160 miljonus. Veselības ministre Anda Čakša uzsver, ka tik strauji budžets kompensējamajām zālēm nav ticis palielināts gadiem.

Anda Čakša
veselības ministre, ZZS

Ja mēs skatāmies, kā tas ir šajā gadā, tad tas finansējuma apjoms, man liekas, ir grandiozs solis uz priekšu. Tas ir pieaudzis par 25%.

Tiesa gan ar to joprojām ir par maz, lai Latvija panāktu citas valstis Eiropā. Saskaņā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas apkopoto informāciju, jaunākās paaudzes kompensējamo zāļu pieejamības ziņā Latvija Eiropas Savienībā ir priekšpēdējā vietā. Vēl sliktāka situācija esot tikai Rumānijā.

Latvija turklāt krietni atpaliek pat no kaimiņiem. Asociācijas dati liecina, ka Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauts 31 jaunākās paaudzes medikaments. Lietuvā un Igaunijā tādu zāļu ir divreiz vairāk, attiecīgi – 62 un 66 medikamenti.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks šo sauc par pirmo gadu, kad valsts tikai sāk atdot uzkrāto parādu veselības nozarei.

Romualds Ražuks, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs, “Vienotība”: Mēs esam ceļa sākumā. [Situācija] ir uzlabojusies. Mēs pietuvojamies vismaz pie Baltijas valstu līmeņa.

Gatis Suhoveckis, LNT Ziņu dienesta žurnālists: Un kāpēc lietuviešiem un igauņiem labāk sokas?

Romualds Ražuks, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs, “Vienotība”: Tāpēc, ka viņiem finansēšana bija sakārtota pirms 20 gadiem. Obligāto valsts veselības apdrošināšanu igauņi un lietuvieši ieviesa tālajā 1994. gadā.

Pateicoties lielākam finansējumam, kompensējamo zāļu saraksts šogad papildināts ar 14 jauniem medikamentiem, lai ārstētu audzējus, sirds un asinsvadu slimības, gremošanas sistēmas slimības, ādas slimības un infekcijas. Tā informē Nacionālais veselības dienests, neprecizējot, cik no šīm zālēm ir jaunākās paaudzes medikamenti.

Vienlaikus tiek turpinātas sarunas vēl par vairāku jaunu zāļu iekļaušanu sarakstā. Bet to iegādāšanos apgrūtina to cenas. Tās ir neadekvāti augstas, saka Romualds Ražuks.

Romualds Ražuks
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs, “Vienotība”

Kaut kur ir saprāta robeža, jo visa Eiropa, Rietumeiropas valstis vaid no zāļu cenām – it īpaši onkoloģijā. Farmācijas nozare diemžēl ļoti bieži izmanto to, ka ir jaunas, efektīvas zāles, un tās cenas tiek “uzskrūvētas”. Kā mums stāstīja Nacionālais veselības dienests, tajās sarunās farmācija dažreiz uzprasa pat divreiz augstāku cenu, kā galu galā sarunās tiek panākta. Tā apetīte farmācijai ir liela. Diemžēl mēs esam samērā vīlušies. No farmācijas nozares nenāk priekšlikumi, ko tad viņi piedāvātu, lai tās zāles būtu vairāk pieejamas.

Speciālisti kā piemēru ir minējuši zāles ļaundabīga ādas vēža ārstēšanai. Melanomas medikamenta pieteiktā cena ir bijusi 100 000 eiro vienam pacientam.

Tikmēr farmācijas nozares pārstāvis Valters Bolēvics pārmetumus par nesamērīgajām cenām sauc par “politiski ērtu retoriku”, kas viņaprāt nav pamatota.

Valters Bolēvics
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors

Protams, inovatīvi medikamenti savā sākotnējā stadijā pašā pirmajā etapā, kad tiek palaisti pasaules tirgū, ir visdārgākajā stadijā, ko tie ir spējīgi saglabāt tikai pirmo gadu. Jo tieši viens gads ir nepieciešams tam, lai konkurenti spētu radīt alternatīvu medikamentu. Bet, protams, ka šie paši inovatīvākie medikamenti, par ko mēs runājam tīri teorētiski, nemaz nav iekļauti tajā kompensāciju sistēmā. Tā retorika īsti neiztur kritiku.

Bet Anda Čakša neslēpj, ka valsts vēl tikai mācās, kā kaulēties ar zāļu ražotājiem.

Anda Čakša
veselības ministre, ZZS

Es teiktu, tā ir tāda jauna prasme, ko mēs attīstām diezgan daudz Nacionālajā veselības dienestā – šīs sarunas par labākiem nosacījumiem, valstij iepērkot medikamentus. Un tie pirmie rezultāti ir pietiekami labi. Mēs varēsim vērtēt pacientu skaitu, kas ārstēsies ar šiem medikamentiem. Bet prasmes vienmēr ir uzlabojamas. Tādēļ arī starptautiskā sadarbība mums ir gan ar Nīderlandes, gan Dānijas kolēģiem un arī Spānijas [kolēģiem]. Mēs mācām  savus cilvēkus, kā tiešām tikt pie sekmīgāka rezultāta, kad dod lielāku ieguvumu pacientiem.

Lai ierobežota finansējuma apstākļos nodokļu maksātāju nauda tiktu izmantota racionālāk, ierēdņi tiek aicināti biežāk revidēt kompensējamo zāļu sarakstu. Problēma šonedēļ tika aktualizēta Saeimā, kad kardiologs Andrejs Ērglis Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem sacīja, ka valsts mēdz kompensēt arī nekam nederīgas zāles, kuras būtu jāizslēdz no saraksta.

Andrejs Ērglis
kardiologs

Varbūt drusku biju pārāk emocionāls tajā sēdē, jo mums ārstiem tajā pirmajā mirklī liekas, ka mums jāizdara viss maksimālais. Jāskatās, nevis lētākais vai dārgākais, bet īstenībā “farmakoekonomiski” visizdevīgākais – kur mēs par atbilstošu cenu varam tomēr panākt to labāko rezultātu. Un tas ir izdarāms.

Saeimas apakškomisija tagad sagatavojusi rekomendācijas Veselības ministrijai, kas paredz reiz ceturksnī izvērtēt, kuras zāles būtu izslēdzamas no kompensējamo medikamentu saraksta kā neefektīvas, tās aizstājot ar jaunākām zālēm.

Taču, ka norāda veselības ministre, tik strauji mainīt kompensējamo zāļu sarakstu ir neiespējami.

Anda Čakša
veselības ministre, ZZS

Tas ir ļoti īss termiņš, jo mums visu laiku jārēķinās, ka šos medikamentus kāds lieto. Ja šis medikaments ir kompensējamo zāļu sarakstā, to lieto iedzīvotāji un viņiem šis medikaments ir vajadzīgs.

Kompensējamo zaļu saraksts, viņasprāt, ir jāpārskata reizi gadā, kā līdz šim. Tomēr arī biedrībā “Dzīvības koks” uzskata, ka līdzšinējā prakse nebūtu saglabājama, jo izmaiņas tiek ieviestas haotiski, saka biedrības vadītāja.

Gunita Berķe
biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja

Runājot par kompensējamajiem medikamentiem, acīmredzot, tomēr ir jābūt kaut kādai plānveidīgai un saprotamai šo kompensējamo medikamentu paplašināšanas stratēģijai. Es domāju, ka tādas nav, jo tas tiek kaut kādā veidā saistīts ar to, cik ir pieejami līdzekļi. Tas tiek saistīts ar to, kurām diagnozēm ir aktīvāki medikamentu iesniedzēji, kuri kaut kādā veidā mēģina panākt to, lai viņu medikamentu iekļautu kompensējamo medikamentu sarakstā. Bet man liekas, ka tam vajadzētu būt balstītam stratēģiski uz veselības aprūpes vajadzību analīzi.

Un uz trūkumiem veselības aprūpē norādīts arī Eiropas Komisijas jaunākajā ziņojumā par Latvijas reformu gaitu. Briseles vērtējumā rezultāti veselības jomā
saglabājas vāji tāpēc, ka sistēma darbojas ar mazāku efektivitāti kā citās valstīs.

“Sliktie veselības rādītāji ir saistīti ar publisko izdevumu zemo līmeni. Tomēr citas Eiropas Savienības valstis ar tikpat pieticīgiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju panāk labākus rezultātus. Tāpēc jāuzsver nepieciešamība gan paplašināt sabiedriskos veselības aprūpes pakalpojumus, gan palielināt to efektivitāti.”

Ziņojumā teikts, lai gan desmit gadu laikā uzlabojumi bijuši ievērojami, Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem paredzamā mūža ilguma rādītājiem visu Eiropas Savienības valstu vidū.

Lasi vēl