2 komentāri

Vecāku, kuriem aug bērni ar autiskā spektra traucējumiem, pieredze apgāž sabiedrībā valdošo uzskats par to, cik mēs visi 21. gadsimtā esam toleranti un atbalstoši. Kādas mammas pieredze diemžēl rāda gluži pretējo.

Kad bērns ar autiskā spektra traucējumiem aizspiež ausis ar rokām, sāk brēkt un vāļāties pa zemi sabiedriskajā vietā, tas nav niķis. Tas notiek tad, kad ārējie kairinātāji – troksnis, gaisma, cilvēki, spilgtas krāsas – bērnam kļūst neizturami, kad viņam veidojas pārslodze vai kļūst bail. Un šādos mirkļos bieži vien atrodas kāda tante, kura aizrāda vecākiem uz to, ka viņi neprot savu bērnu savaldīt.

 

Kristīne Timermane
mamma

Kad pienāk patiesības mirklis, piemēram, sabiedriskajā transportā, kad bērns īd vai kaut kā sevi savaino, tad tā attieksme no līdzcilvēkiem – tā nav ne toleranta, ne iecietīga. Tajā brīdi mums tiešam ir jāpiedomā, ko mēs varam darīt labāk… Jo nekad nav bijis tā, ka kāds nāktu un teiktu – vai jums nevajag palīdzību? Vienmēr ir drīzāk tāda nosodoša attieksme.

 

Savukārt ārstiem gadu desmitiem neizdodas izskaust stereotipus par psihiatriju. Bieži vien tieši sabiedrības noraidošas attieksmēs dēļ vecāki slēpj, ka bērnam ir autisms, tādā veidā kaitējot viņa pareizai attīstībai.

TOP komentāri

  • Humoriņš
    +5 +5 0

    Humoriņš

    Tam pat nav jābūt aktīvam bērnam!bezbērnu pieaugušie pat noguruša bērna īdēšanu nekautrējas saukt par izlutinātību.aug egocentriska jaunatne.te es nerunāju par pusaudžiem,bet par 22-30 gadniekiem.
  • Sallija
    +4 +4 0

    Sallija

    Ne tikai ar autismu, arī ar hiperaktivitāti....jādzird "cik izlaists bērns" neprot audzināt un tā tālāk....protams tikai negatīvais...

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl