Neiecietība pret bēgļiem ir īpaši izteikta jauniešu vidū, atklāj pētījums

2 komentāri
Neiecietība pret bēgļiem ir īpaši izteikta jauniešu vidū, atklāj pētījums

Latvija ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās ir vislielākais neiecietības līmenis pret vizuāli atšķirīgiem imigrantiem un īpaši izteikta tā ir jauniešu vidū, norāda pedagoģijas doktore prof. Liesma Ose.

Vēl nesen Apvienoto nāciju bēgļu pārstāvniecība Stokholmā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidoja kampaņu ar lozungu “Es arī bēgtu”. Kampaņas pētījuma dati ir negaidīti – latviski runājoši cilvēki jeb etniskie latvieši 50 līdz 60 gadu vecumā gana iecietīgi pret imigrantiem, turpretī gados jaunāki cilvēki pauduši pretēju viedokli – viņi nevēlas saprast un dzīvot līdzās cittautiešiem.

Liesma Ose uzsver, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta uzskatos par jautājumiem, kas skar imigrantus. Arī, piemēram, sociālo darbinieku vidū bieži nākas dzirdēt visai noraidošu attieksmi, taču, kā norāda profesore, tas ir saprotami. Īpaši, ja atceramies Ķelnes notikumus, arī traģēdijas Francijā…

Foto: Patvēruma meklētāju dzīves apstākļi Muceniekos

Interesanti, ka negatīvāka nostāja pret imigrantiem bija sastopama krieviski rakstošajā presē. “Viņu arguments bija tāds, ka viņi paši Latvijā piedzīvojuši nebūt ne pieņemošu attieksmi. Turklāt, kad Eiropā sākās bēgļu krīze, tika veikta Latvijas mediju analīze, kas parādīja, ka krievvalodīgie mediji ir neiecietīgāki, nekā latviski rakstošie. Un tas arī, protams, ietekmē auditoriju. Iespējams, tas saistīts integrācijas politiku, kas nav visai veiksmīga. Cilvēks nejūtas īsti labi šeit, un tad viņš domā – aha!, te atbrauks vēl kādi svešie un konkurēs ar mani! Citiem vārdiem sakot, cilvēki nejūtas droši,” skaidro Ose.

Pedagoģijas doktore norāda, ka lielākoties darba devēji ir piesardzīgi, turklāt ne katram patvēruma meklētajam ir atbilstoša kvalifikācija konkrēta darba veikšanai. Tomēr patvēruma meklētājs ar atbilstošu izglītību un prasmēm var būt ļoti noderīgs mūsu darba tirgū, piemēram, atverot jaunas durvis uz bagātajām arābu valstīm. “Latvijas ekonomikai tas būtu aktuāli, ja šo jautājumu aplūkojam Krievijas sankciju kontekstā,” viņa saka.

Viņa vēl uzsver, ka bailes ir cilvēciskas, īpaši ņemot vērā islāma fundamentālistu rīkotos teroraktus, taču tā ir tikai viena sekta, kas rada šos aizspriedumus par lielāko daļu savas tautas. “Tas ir briesmīgi. Tomēr jāatceras vēl kāda lieta – cilvēks uzticēšanos iegūst ar laiku. Ja mums kaimiņos sāktu dzīvot kāda bēgļu ģimene, kas būtu atvērta, draudzīga, ar laiku mēs viņus noteikti pieņemtu. Latviešu cilvēki ir ļoti sirsnīgi, taču jāpārlauž tā pirmā barjera. Daudz strādāju ar prakses studentiem no ārzemēm, kuri teikuši, ka viņiem ir grūti sadraudzēties ar latviešiem! Bet, paiet pāris mēneši, un viņi ieguvuši draugus, no kuriem pēc tam ir grūti šķirties.”

2 komentāri