Nēģu ķeršana un cepšana iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā

1 komentārs
Nēģu ķeršana un cepšana iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā
NATĀLIJA VALDNIECE, 900 SEKUNDES

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta nēģu ķeršana un cepšana Carnikavā. Ķert nēģus gatavi arvien mazāk zvejnieku, tāpēc ir apdraudēta arī to apstrāde.

Profesionālam nēģu cepējam pietiek ar vienu acs skatienu, lai saprastu, vai tie ir izcepušies. Nēģu cepējs Āris ar šo arodu ir uz “tu” jau 10 gadus. Lai nēģi pareizi izceptos, svarīga ir katra nianse. Piemēram, uz alkšņa malkas oglēm tie sanāk visgaršīgākie un krāsnī šī delikatese jāliek tad, kad ogles ir pareizajā temperatūrā.

Bet viss sākas ar to, lai korekti uzliktu svaigus nēģīšus uz restes: vēderiņi pie vēderiņiem, bet muguriņas pie muguriņām.

SIA “Krupis” nēģu cepējs Ainārs Daudziešans stāsta: “Tas jau ir izseni, kad Carnikavā mums bija nēģu fabrika, ko Ulmanis uzdāvināja Carnikavai, tad arī šādi lika uz restēm un cepa. Nezinu, kādēļ tā liek vēderiņi pie vēderiņiem, bet tas tā ir no laika gala palicis mantojumā mums.”

Ainārs iepazinies ar nēģu cepšanas niansēm pateicoties savai sievai, jo viņas omes un vectēva vecāki nodarbojās gan ar to ķeršanu, gan cepšanu. Starp citu, Āris un Ainārs ir tēvs ar dēlu. Kad nēģi pēc visiem noteikumiem ir smuki apcepti, tālāk procesā iesaistās divas jaukas dāmas – Pelageja un Zigrīda. Jāpiebilst, ka Zigrīda ir Aināra sievasmāte un SIA “Krupis” īpašniece.

Zigrīda pēc cepšanas spiež vēl karstus nēģus ar ozola dēlīti. “Mēs spiežam tāpēc, lai saliekot muciņā, viņš labāk šķidrumu uzņems. Otrkārt, cilvēki prasa, lai vizuāli smuki būtu,”norāda Zigrīda.

Kā tas pareizi  jādara, viņu pirms nepilniem 30 gadiem iemācīja vīramāte Salomeja.

Zigrīda pateicīga par to savai vīramātei. Tāpat viņa ir priecīga, ka viņas mazmeitas vīrs kļuvis par nēģu cepēju. Nēģu ķeršanas un cepšanas iekļūšana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā viņu ļoti priecē, īpaši tagad, kad nēģu zvejnieku paliek arvien mazāk, piemēram, Carnikavā šobrīd palikušas tikai divas brigādes.

Carnikavas novadpētniecības centra vadītājas vietniece Maija Sarkane skaidro, kāpēc nēģu ķeršana un cepšana bija jāiekļauj Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

“Bija meistari, kas to prata darīt. Tagad jāmeklē tādi, kas varētu parādīt, kā jāpin nēģu murdi. Diemžēl mēs neatradām. Ir jāglabā tradīcijas, bail, ka pazudīs gan nēģu ķeršanas, gan cepšanas prasmes,” saka Sarkane.

Šobrīd Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopā ar divām UNESCO atzītajām vērtībām – Dziesmu un deju svētku tradīciju un Suitu kultūrtelpu – ir 19 vērtības, un katru gadu šo sarakstu papildina ar jauniem pieteikumiem.

1 komentārs