Komentāri
Nav skaidrs, kā turpmāk tiks finansēti privātie bērnudārzi
(Foto: LETA)

Joprojām nav skaidrības par nākamā gada finansējuma modeli privātajiem bērnudārziem. Līdz gada beigām, par bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzos, finansiālu atbalstu vecākiem sniedz gan valsts, gan pašvaldība.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, līdz šī gada beigām par katru bērnu, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu, un kuram nav vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, valsts pašvaldībām novirza līdz 142 eiro mēnesī. Šī kārtība tika noteikta lai mazinātu rindas bērnudārzos un tika noteikta uz konkrētu termiņu – tagad tas tuvojas beigām, bet darbs pie jaunas izmaksu aprēķināšanas kārtības nav uzsākts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Kā zināms, pašvaldības bērnudārzi grupiņas sāk komplektēt jau pavasara beigās, lai vecāki varētu pieņemt lēmumu, būtu tikai saprotami, ja šī metodoloģija tiktu izstrādāta un ikvienam vecākam būtu skaidrs, cik maksā vieta pašvaldības un cik privātajā bērnudārzā,” norāda Latvijas privāto pirmskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.

Pašvaldības atzīst, ka rindas bērnudārzos samazinājušās tikai daļēji, tāpēc līdzšinējā finansēšanas kārtība būtu jāturpina. Pretējā gadījumā cietēji būšot vecāki, kuriem var nākties par bērnudārzu maksāt vairāk. ”Nav skaidrs, kas notiks tālāk, jo valsts nav pateikusi, kas būs pēc 15. gada 1. janvāra. Pašvaldībai nav zināms kā iebudžetēt un kādus līdzekļus plānot nākamajam gadam. Skaidrs, ka 100% pašvaldība šo funkciju neuzņemsies,” atklāj Ādažu domes deputāte
Ilze Pētersone-Jezupenoka.

Šonedēļ par to diskutēja iesaistīto ministriju pārstāvji, taču risinājums tā arī netika atrasts, jo ierēdņi atbildību veļ viens uz otru. ”Tas nav tikai Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) jautājums, tā ir vairāku ministriju kompetence, jo tas ir saistīts ar finansējumu,” tā IZM pārstāve Baiba Bašķere.

Taču Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka finansējums jārod pašvaldību lietu vai izglītības ministrijas makos. ”Ir jāsaprot, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, bet mēs saprotam, ka tā ir problēma, kura nevar tikt atstāta bez risinājuma, bet šis risinājums jārod 2016. gada budžeta veidošanas procesā,” skaidro FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.

Atbildīgās ministrijas sola izvērtēt līdzšinējos programmas rezultātus, lai saprastu vai tā bijusi efektīva un rindas bērnudārzos ir mazinājušās. Tikai pēc tam tikšot lemts vai programmu turpināt un kur rast finansējumu. Ministrijas skaidrību par šo lietu sola tuvāko mēnešu laikā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl