Nav skaidrības, vai līdz valsts svētkiem izdosies uzbūvēt pretrunīgi vērtēto vides objektu pie Nacionālā teātra

0 Komentāru

Nacionālais teātris ir soli tuvāk sen lolotai iecerei – piebūvei, kurā būtu arī jauna zāle. Vairākās ministrijās jau izteikts atbalsts šai idejai, tagad jāgaida valdības lēmums.

Tikmēr cits ar teātri saistīts projekts ir iestrēdzis. Proti, nav skaidrība, vai līdz 18. novembrim var vēl pagūt īstenot pretrunīgi vērtēto ideju – simtgades aleju.

Vieta, kur pirms gadsimta dzima Latvijas valsts, nemitīgi mainās. Pērnā gada izskaņā tika atklāta Latvijas Nacionālā teātra Jaunās zāles trīsstāvīgā piebūve. Šobrīd, gatavojoties valsts apaļās jubilejas svinībām, teātrī nodeldēto krēslu vietā tiek uzstādīts jauns, Itālijā darināts inventārs. Bet jau pavisam drīz pie teātra iecerēts uzstādīt sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto, vides objektu ”Laika priekškars”, kurš izmaksās vairāk par 130 000 eiro.

Paredzēts, ka šis mākslas objekts – liela izmēra, nerūsējošā tērauda gadskaitļi, tiks izvietots starp teātri un pilsētas kanālu simts soļu garumā. Lai šie gadskaitļi atgādinātu teātra skatuves priekškaru, tie vīsies starp ozoliem, ar ko nav mierā dabas aizstāvji.

Lai noskaidrotu, vai dārgās metāla instalācijas neapdraud alejas ozolus, pieaicināti arboristi. Viņi secināja, ka objekts kokiem nekaitēs. Tomēr  dekorāciju liktenis nav skaidrs.

“Mums galvenais mērķis ir pabeigt šo projektu. Tagad mēs skatam labiekārtošanas termiņus. Galvenais nedarīt tā, lai uz 18. novembri mūs var sagaidīt puspabeigta teritorija vai pusuzstādīts objekts. Tas ir galvenais mērķis,” norāda Rīgas Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tomēr lielāks un teātra attīstībai krietni būtiskāks projekts ir aiz tā esošo tenisa kortu pārveidošana.

Ojārs Rubenis
Nacionālā teātra izpilddirektors

Mums ir steidzīgi vajadzīgas darbnīcas, steidzīgi vajadzīga viena mēģinājumu zāle. Principā, visu, ko es varu izdarīt, cīnīšos par to, lai šī piebūve attīstītos un Nacionālajam teātrim būtu attīstības iespējas.

Šobrīd tenisa korti atrodas Valsts īpašumā. Lai ieceri tiešām varētu realizēt, vēl ir jāsagaida valdības lēmums. Tomēr teātra bijušā vadītāja sen lolotais sapnis par piebūvi dzirdīgas ausis jau atradis.

Uldis Zariņš
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos

Sapnis nav nemaz jauns, jau pēc rekonstrukcijas 2004. gadā iezīmējās šī nepieciešamība pēc jaunas mazās zāles, kā arī noliktavu vajadzībām un pieejamībai. Ceram, ka šis plāns beidzot būs izkustējies.Mēs viņus atbalstām visnotaļ.

Vislielākā nepieciešamība esot skatītāju vēlmju apmierināšana. Tam kā labāko risinājumu teātrī redz tā sauktās ”Black box” izveidi. Līdzīga zāle šobrīd ir Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā ”Zirgu pasts”.

“”Black box” ir transformējama skatītāju zāle uz 350 līdz 400 cilvēkiem, kurā skatītāji patiesībā nesēž tik tālu, bet viņi ir spējīgi kontaktēties ar aktieriem tuvumā. Jo vispār tas pieprasījums ir pēc tā, ka skatītāji grib to aktieri tuvplānā,” min Rubenis.

Lai gan praktiski ātrāk par 2021. gadu piebūves celtniecību nevarēs uzsākt, jo teritorijas šī brīža nomnieki priekšlaicīgi līgumu lauzt nevēlas, projekta sagatavošanas darbiem tas netraucēšot.

Oļegs Burovs
Rīgas Īpašuma departamenta direktors (GKR)

Tas nav nekas! Pa šo laiku meta konkurss, tehniskā projekta izstrāde un pēc 2021. gada, kad viņi aiziet prom, var jau realizēt šo Nacionālā teātra sapni.

Tāpat šo sapni, iespējams, papildinās vides objekta ”Laika priekškars” sāncenšu vīzija par to, kā būtu jāizskatās teātra apkārtnei. Gada sākumā notikušajā ideju konkursā šī plāna autori saņēma veicināšanas balvu un īpašu žūrijas atzinību.

0 Komentāru