Namiņi pilni, viesnīcas tukšas – Latvijai negatīva tūrisma bilance

4 komentāri
Namiņi pilni, viesnīcas tukšas – Latvijai negatīva tūrisma bilance
Attēlam ir ilustratīva nozime. (DMITRIJS SUĻŽICS, F64)

Latvijas tūrisma bilance pagājušajā gadā tomēr negatīva – pandēmijas veicinātā dzimtās zemes apceļošana nav atsvērusi tūristu iztrūkumu pilsētu viesnīcās un lielos atpūtas kompleksos, un nozare sadalās segmentos, kur lielākie ieguvēji ir mazu, romantisku formātu piedāvātāji, vēsta TV3 Ziņas.

Varētu domāt, – Covid-19 apstākļos vietējais tūrisms uzplaucis, bet skaitļi liecina par pretējo. Īpaši sāpīgi daudzie ierobežojumi trāpījuši lielajiem viesu namiem.

Centrālā statistikas pārvalde saskaitījusi, ka Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 6,153 miljonos ceļojumu pa Latviju, kas ir par 40,9% mazāk nekā gadu iepriekš.

Šāds atklājums bija pārsteigums arī pašiem analītiķiem, jo šķita – robežām aizveroties, cilvēki to vien darīja, kā aplūkoja dabas takas un nakšņoja romantiskos meža namiņos, taču apjoma ziņā šie nelielie pāru un ģimeņu izbraukumi nespēja sacensties ar lielajām pilsētu viesnīcām, kas stāvēja tukšas, kā arī nenotikušajiem masu pasākumiem.

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas prezidente Asnāte Ziemele

“Vissāpīgāk ierobežojumi skāruši tieši lielos atpūtas kompleksus, kuru ienākumi saistīti attiecīgi ar lieliem cilvēku pūļiem – tās bija kāzas, sporta spēles, bet tagad, ja ziemā atbrauca 1-2 ģimenes, tas nekādi nevarēja segt uzturēšanas izmaksas. (..) Mums šobrīd ir pēdējie divi līdz trīs mēneši, lai sagaidītu nākamo vasaru.”

Atrodamies Ogres novada “Turbās”, kur 20 hektāri veltīti tikai tūrismam. No sporta laukumiem un dīķiem līdz pirtīm un atpūtas namiņiem.

Šovasar šeit pieteiktas vien trīs sporta spēles, kamēr parasti, kā saka saimnieks, “miera laikos” to būtu vismaz 30. Turklāt bailes par atkal jaunu vilni rudenī liedz cilvēkiem veikt rezervācijas uz priekšu.

Atpūtas kompleksa “Turbas” vadītājs Kaspars Bramanis

“Neziņa ir pats sliktākais. Pat ja uzņēmumi gribētu, tie neriskē. Tu nevari 15. jūlijā izdomāt un 15. augustā 1000 cilvēkiem sarīkot sporta spēles. Pavāri jautā, kas būs ar darbu, un es nezinu, cik daudzus pieturēt. Ja šajās brīvdienās parādīsies divas kompānijas pa 20 cilvēkiem, priecājos, bet parasti mums šeit “ganās” 500-1000 cilvēki. tās ir citas jaudas. Un uzturēšana.. Nojumei jumtu nomainījām, lapenei blakus nepaspējām.”

Kaspara ģimene “Turbās” saimnieko jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad vecāki dzimtas īpašumus atguva nolaistus ar vairākām dzērājģimenēm komplektā. Posmu pa posmam uzbūvētais pašiem rada gandarījumu.

Pārciestas vairākas krīzes, bet šī esot smagākā. Ziemā centās pārorientēties uz sniega močiem, slēpošanu un individuālām baļļām – tas ļāva sagaidīt pavasari. Kā pārziemot nākamo, vēl neesot ne jausmas.

Tomēr Kasparam gājis daudz smagāk nekā lauku tūrismam kopumā.
Latvijas lauku tūrisma asociācijas prezidente Asnāte Ziemele

“Mēs uztaisījām gada beigās aptauju. Viena trešdaļa bija labākā jebkad, viena trešdaļa bija apmēram tāpat kā vienmēr, un viena trešdaļa bija daudz sliktāk. Ja skaitām katru vienu galviņu, kas neaizbrauca korporatīvo vai neapprecējās lielā pulkā, tad kritums sanāk, bet katrs bizness savu tūristu dabūja.”

Tuvākajā nākotnē asociācija raugās visai cerīgi. Jo vairāk tāpēc, ka Latviju savos ceļojumu plānos ielikuši arī ārvalstnieki, uz ko tik ļoti paļaujas Rīga.

Tieši galvaspilsētas ciemiņu samazinājums pavilka uz leju kopējo Latvijas ainu.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors

“Ja skatāmies pēc īpatsvara, uz Rīgu ceļoja par vienu trešdaļu mazāk braucēju, arī pirkumi samazinājās. Tā daļa, kas uz Rīgu, kur lielās viesnīcas, tā daļa būtiski samazinājās. Un Rīga bija viens no galvenajiem mērķiem.”

Vai gadījumā nenotiks rokāde – ciemos atbrauks ārvalstu tūrists, turpretī pašu ceļotāji noilgojušies ar sertifikātiem rokā trauksies baudīt itāļu vīnus un spāņu pludmales, šo bilanci varēs savilkt vien pēc sezonas noslēgšanās.

4 komentāri