Nākamgad eksperimentā skaidros, vai ļaut zvejniekiem medīt roņus

1 komentārs

“Labāk nekā nekas!” Tā roņu radīto zaudējumu kompensēšanas piedāvājumu vērtē zvejnieku federācijā.

Līdz ar zaudējumu kompensēšanu jau nākamā gada sākumā tiks sākts eksperiments, kura laikā zinātnieki meklēs atbildi uz jautājumu, vai ļaut zvejniekiem šaut uz negantajiem zivju zagļiem – pelēkajiem roņiem.

“Mēs pat vairs neliekam un nevaram ielikt tos murdus to roņu zaudējumu dēļ,” Zvejnieku federācijas pārstāvis Juris Dančauskis raksturo šā brīža situāciju, kas radusies roņu uzbrukumu dēļ.

Foto: Zivis, kas pēc nonākšanas zvejnieku tīklos, trāpījušās roņa zobos

Foto: 900 SEKUNDES

Roņi zvejnieku tīklus tukšo jau daudzus gadus gan jūrā, gan arī iekšējos ūdeņos, upēs un kanālos.

“Esam nonākuši līdz modelim, kā varētu tikt kompensēti zvejniekiem zaudējumi,” Zemkopības ministrijas pārstāvis Normunds Riekstiņš norāda, ka kompensācijas mehānisms izstrādāts kopā ar zinātniskā institūta “BIOR” speciālistiem.

Zivīm, kas mazāk cieš no roņu uzbrukumiem, kompensācija būs mazāka, bet zivīm, kas roņiem patīk vairāk, kompensācija būs 38% no zivju vidējās tirgus vērtības.

Ministrijas pārstāvis norāda, ka jau nākamā gada pirmajā pusē zvejnieki varēs iesniegt pieteikumus par šī gada nozveju. Attiecīgi zvejnieka aktivitātēm ministrijā procentus jau pārrēķinās reālā naudā.

“Skatīsimies kādi ieņēmumi, apgrozījums ir bijis zvejniekam pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem. Mēs kompensācijā netaisāmies maksāt vairāk nekā viņš ir guvis ieņēmumus oficiāli,” saka Riekstiņš.

“Mēs šo jautājumu federācijā apspriedām par tiem 38%… Un, kā latvieši saka, – labāk nekā nekas,” bilst Dančauskis.

Zvejnieki jau ilgstoši pieprasa atļauju medīt roņus, jo tie ne tikai zivis bojā, bet arī zvejas rīki tiek plēsti. Tāpēc medības varētu būt risinājums.

“Nevis savainot, bet tiešām nogalināt šaušanas rezultātā,” Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis norāda uz lielākajām bažām roņu medību jautājumā. Šaujot uz roni, kas atrodas ūdenī, pastāv liela iespēja, ka ievainots ronis tiks nolemts mokošai nāvei, un pat nošaušanas gadījumā roņa ķermeņa izcelšana būs problēma. Tāpēc sākotnēji tikai viena zvejnieku brigāde drīkstēs medīt roņus novērotāju klātbūtnē.

Dzenis norāda: “Mēs runājam sākumā tikai par pilotprojektu, kurā neatkarīgi zinātnieki to uzrauga no malas, lai mēs atrisinātu to jautājumu, pirmkārt, vai tas izdarāms humāni un, otrkārt, – vai tas nes rezultātu?

Dabas aizsargs šaubās vai roņu šaušana līdzēs zvejnieku un roņu konflikta mazināšanā. Taču šis jautājums ir pārāk ilgi palicis neatbildēts, tāpēc pilotprojekta laikā paredzēts pielikt punktu diskusijām ar reāliem faktiem.